Abu jauno nodokļu režīmu valdība līdz 2016. gada vidum uzdevusi izstrādāt Finanšu ministrijai (FM) kopā ar Ekonomikas ministriju (EM).
Pagaidām tikai diskusijas
Kā atzīst gan FM, gan EM pārstāvji, pagaidām vēl nav skaidrības par to, kādi šie nodokļu režīmi varētu būt un pēc kādiem kritērijiem tie tiks piemēroti. Konkrēti piedāvājumi izkristalizēsies pēc sarunām ar uzņēmēju organizācijām, jo, kā atzīst EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms, pagaidām nav atbildes ne uz vienu neskaidru jautājumu, tie visi vēl ir tikai diskusijas objekti.
Galvenie jautājumi attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsācēju nodokli ir - cik ilgu laiku nodokli piemērot, kādai jābūt likmei, kādam jābūt apgrozījuma slieksnim, cik daudz algotu darbinieku var būt, vai šiem uzņēmumiem jāpiemēro minimālā sociālā nodokļa summa? Savukārt attiecībā uz atbalstu mazajiem ģimenes uzņēmumiem jāprecizē nozares, uz kurām tas attiektos, apgrozījuma slieksnis, kā arī minimālā sociālo iemaksu summa.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne stāsta, ka būtisks izaicinājums attiecībā uz uzņēmējdarbības iesācēju nodokli ir aptvert pietiekami plašu uzņēmēju loku, tajā pašā laikā novēršot risku, ka no jau strādājoša uzņēmuma tiek nodalīti darbinieki un izveidots it kā jauns uzņēmums, kam pienākas nodokļu atbalsts. Tam piekrīt arī K. Soms, kurš norāda, ka mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kas vēlas sākt uzņēmējdarbību, nevis nodokļu optimizācija jau strādājošiem uzņēmumiem.
«Pagaidām vēl nav skaidrs, vai jaunais nodokļu režīms tiks piemērots fiziskai vai juridiskai personai, vai un kāda būs minimālā sociālo iemaksu summa, vai var nodarbināt strādājošos, un, ja var, tad cik daudzus. FM ieskatā pēc gada vai diviem būtu jāveic minētā iesācējuzņēmuma darbības novērtējums, lai redzētu, vai vērojama izaugsme, ja tās nav, jādomā, vai turpināt nodokļu atbalstu līdzšinējā intensitātē,» skaidro A. Kaļāne. Viņa arī norāda, ka rūpīgi jādomā, kādam jābūt apgrozījuma slieksnim, «jo nevar būt, ka uzņēmumam ar apgrozījumu virs 20 000 eiro tiek piemēroti mazāki nodokļi nekā minimālās algas saņēmējam».
K. Soms bilst, ka gan apgrozījuma slieksnis, gan darbības novērtējums ir diskusijas objekts. «Pirms lēmuma pieņemšanas mēs vēlamies izanalizēt datus, kas notiek ar uzņēmumiem to sākotnējā dzīves ciklā, kāds ir to attīstības temps. Taču jau tagad varu teikt, ka vēlamies, lai jaunais nodokļu režīms būtu maksimāli vienkāršs uzņēmējiem,» uzsver EM pārstāvis. Tāpat abi ministriju pārstāvji norāda, ka jāizdiskutē, kādās nozarēs var darboties mazie ģimenes uzņēmumi, kuriem piemērotu atvieglotu nodokļu režīmu, un kāds būs apgrozījuma slieksnis.
Peļņa vai apgrozījums
Jau tagad paredzams, ka nopietnas diskusijas būs tieši par to, vai uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazajiem ģimenes uzņēmumiem piemērot minimālo sociālo iemaksu summu. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš ir skeptisks, vai šiem uzņēmumiem var piemērot sociālo iemaksu veikšanu no valstī noteiktās minimālās algas, jo maksājamā summa pie neliela apgrozījuma būšot pārāk liela. «Domāju, ka attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsācējiem atvieglots nodokļu režīms varētu būt trīs gadus. Arī apgrozījuma slieksnim vajadzētu būt, taču to vajadzētu veidot atsevišķi pa nozarēm. Arī nodokļu likme varētu atšķirties, jo, ja nodoklis ir, piemēram, kā pašreizējam mikrouzņēmumam - 9% no apgrozījuma, tad pakalpojumu nozarei tas ir izdevīgi, taču uzņēmējdarbības uzsācējiem ražojošās nozarēs minētais procents varētu būt par augstu, jo tiek iegādāti ražošanas pamatlīdzekļi un līdz ar to apgrozījums ir pietiekami augsts,» skaidro J. Endziņš.
Uzņēmējs Aleksandrs Zelinskis, kurš šogad dibinājis SIA Rention, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu interneta vidē, teic, ka nodokļu atvieglojumi uzņēmējdarbības uzsācējiem ir nepieciešami. «Manuprāt, to, cik ilgi jābūt šādam atbalstam, pareizi būtu noteikt pēc peļņas sliekšņa. Kad peļņa sasniedz noteiktu procentu no apgrozījuma, tad var atbalstu pārtraukt, jo peļņa pierāda, ka uzņēmējs ir atspēries un nostājies uz kājām. Domāju, ka tikai pēc apgrozījuma nevar vadīties, jo var būt situācija, kad apgrozījums ir liels, bet peļņas vispār nav,» savu viedokli klāsta A. Zelinskis.
Viņš arī ir pārliecināts, ka darbinieku skaitam uzņēmējdarbības uzsākšanā nav nozīmes. Par ieceri izvērtēt iesācējuzņēmuma izaugsmi pēc gada vai diviem Aleksandrs izsakās atzinīgi, vienīgi uzsverot, ka tai būtu jābūt konsultatīvai. «Valstij līdztekus nodokļu atvieglojumiem būtu jādomā, kā palīdzēt uzņēmējdarbības uzsācējiem ar finansējuma piesaisti, jo tā ir milzīga problēma. Domāju, daudziem Altum aizdevumi nav risinājums, jo tiek prasīta ķīla, kuras daudziem reāli nav. Turklāt var teikt, ka Altum nauda ir samērā dārga,» problēmas ieskicē A. Zelinskis. Jāpiebilst, ka viņš ir arī 2016. gadā gaidāmās un Eiropas Komisijas atbalstītās Eiropas Start up uzņēmumu nedēļas koordinators.
Arī uzņēmējs Mārtiņš Kalniņš, kas pārstāv uzņēmumu Monetizator, pauž, ka nodokļu atbalstam iesācējuzņēmumu likumā nevajadzētu būt ierobežotam noteiktā termiņā, bet gan apjomā. Taču, pretēji A. Zelinskim, viņš uzskata, ka tas saistāms ar apgrozījumu, un bilst: «Kad uzņēmums sasniedz noteiktu apgrozījumu, šī atbalsta vairs nav vai arī tiek noteikta konkrēta gradācija, pielāgojot nodokļa atbalsta lielumu.» M. Kalniņš, runājot par minimālo sociālo iemaksu summu, norāda, ka likumā noteikti jāņem vērā darbinieku intereses, un bilst, «ja likumā tiks noteikts, ka minimālai sociālo iemaksu summai jābūt vienādai ar sociālā nodokļa iemaksām no minimālās algas, vairums darba devēju arī maksās saviem darbiniekiem tikai minimālo algu».