Par peldvietu dēvē tādu, kas atbilst visām higiēnas prasībām, kam ir labiekārtota sauszemes daļa un kur Veselības inspekcija (VI) visas peldsezonas laikā (kas sākas 15. maijā un ilgst līdz 15. septembrim) piecas reizes (reizi mēnesī) veic ūdens kvalitātes pārbaudes monitoringu. Latvijā ir 51 oficiālā peldvieta, un katrai no tām ir arī apsaimniekotājs, kurš ir atbildīgs ne tikai par drošību un tīrību, bet arī par informatīvo uzrakstu izvietošanu.
Neoficiālo peldvietu ir daudzreiz vairāk, un to komforta līmenī viss atkarīgs no pašvaldību iniciatīvas. Pēc pašvaldību iniciatīvas VI pārbauda arī šīs peldvietas (vienu vai vairākas reizes sezonā) un dod novērtējumu.
«Pēc četrām pēdējām peldsezonām, salīdzinot monitoringā iegūtos rezultātus, var secināt, ka ūdens kvalitāte oficiālajās peldvietās Latvijā nedaudz uzlabojas,» informē VI Sabiedrības veselības nodaļas vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis.
Kur peldēties
«Jūras oficiālo peldvietu kvalitāte ir nedaudz augstāka nekā upēs. Latvijā gan ir tikai trīs upju oficiālās peldvietas. Bet tajās arī ir iespējama, piemēram, epizodiska piesārņojuma ieplūdināšana no attīrīšanas iekārtām, kas atrodas augšup peldvietai,» informē N. Kadiķis.
Pirms kaut kur iet ūdenī peldēties, svarīgi ir novērtēt ūdens vizuālo kvalitāti, jo oficiālajās peldvietās visiem redzamā vietā jābūt operatīvajai informācijai. Neoficiālajās peldvietās uzrakstam obligāti nav jābūt, tāpēc, pirms dodaties brīvdienās ar domu arī peldēties, VI mājaslapā, kurā ir visplašākā un visoperatīvākā informācija par peldvietām Latvijā, var apskatīties VI rekomendācijas. Ja mainās situācija kādā no oficiālajām peldvietām un ir peldēšanās ierobežojumi, šī ziņa parasti nonāk masu medijos.
Katrs, kurš vēlas uzzināt, vai personīgajā dīķī ūdens ir tīrs, var veikt ūdens analīzi kādā no akreditētajām laboratorijām - informācija par tām atrodama Latvijas Nacionālajā akreditācijas biroja (LATAK) mājaslapā. Paraugs jāņem sterilā traukā, bet labāk sazināties ar laboratoriju - vai viņi varētu atbraukt un paņemt ūdeni analīzēm. Divu mikrobioloģisko rādītāju - vai tur ir fekāliju piesārņojums, vai tiek konstatēta zarnu enterokoku baktērija (Escherichia coli ) - noteikšana varētu maksāt ap 20 latiem. Veselam cilvēkam šīs baktērijas saslimšanu neizraisa, bet, ja peldoties gadās norīt ūdeni, var dabūt caureju, sliktu dūšu, vēdergraizes. Netīrais ūdens var izraisīt acu konjunktivītu, bet, netīrumiem iekļūstot vaļējās brūcēs, var rasties plašs iekaisums.
Ūdens zied
Zilaļģes parasti masveidā savairojas slēgtos ūdens objektos - ezeros, dīķos - un vairāk vērojamas vasaras otrajā pusē, kad ilgstoši ir karsts un sauss laiks. Tad ūdens virsma kļūst zilizaļa, it kā pārvelkas ar plēvi. Ja šāda parādība vērojama lielā laukumā, ne tikai atsevišķos plankumos, peldēšanās tiek aizliegta. Aļģes izdala toksīnus, un saskarē ar cilvēka ķermeni tie var radīt alerģisku reakciju, niezi, izsitumus. Pat suņus tādā ūdeni nevajag peldināt, jo viņiem ir tendence to pašu ūdeni padzerties, bet tas var būt bīstami suņa veselībai un pat dzīvībai.
«Pārbaudīt visas neoficiālās peldvietas nav iespējams,» atzīst N. Kadiķis. Peldvietā jau var redzēt, vai nav notikusi zilaļģu savairošanās. Par netīru ūdeni liecina arī dažādi plankumi uz tā virsmas, nedabiskas putas. Ūdens var būt piedrazots. No tādām peldvietām, kuru tuvumā ir caurules, pa kurām nelegāli var tikt novadīti notekūdeņi, labāk izvairīties.