Kā cienījamus kandidātus R. Vējonis vērtē arī Liepājas mēru Uldi Sesku un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru joprojām par labāko izvēli uzskata Nacionālā apvienība. Piektdien R. Vējonis piedalīsies arī Liepājas partijas (LP) valdes sēdē. LP visu biedru aptaujā noskaidrojusi savu prezidenta kandidātu, tas ir partijas priekšsēdis U. Sesks. Viņš Dienai teica, ka Liepājas partija lēmumu pieņems, konsultējoties ar R. Vējoni, bet vēl neatklāja, vai arī LP viņu varētu atbalstīt.
Koalīcijai ir 61 balss. Valsts prezidenta ievēlēšanai aizklātā balsojumā nepieciešams vismaz 51 parlamentārieša atbalsts. No Vienotības Saeimā ievēlēti 23 deputāti, no ZZS - divdesmit viens, no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK - septiņpadsmit. Taču ZZS veido vairāki politiskie spēki, kuru vidū ir arī pret R. Vējoni skeptiskāk noskaņotā partija Latvijai un Ventspilij. Vienotībai ir sadarbības līgumi ar vairākām reģionālajām partijām, un arī tajā ir dažādas grupas - frakcijā ir arī bijušie Tautas partijas biedri un viņu domubiedri, kuri 11. Saeimā bija ievēlēti no Reformu partijas.
Ja ZZS izvirzīs R. Vējoni un E. Levits būs atteicies piedalīties vairāku kandidātu sacensībā, tad Nacionālā apvienība lems, kā rīkoties. NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš atgādināja, ka partija ir uzlikusi ļoti augstu latiņu, kādam ir jābūt Valsts prezidentam. «Mums var būt dažādi viedokļi,» piebilda G. Bērziņš. Tas nozīmē, ka joprojām nevar izslēgt, ka koalīcija vienošanos nepanāk vai arī pirmajā balsošanas kārtā neviens kandidāts neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo vairākuma atbalstu. Par to vedina domāt arī tas, ka nākamajā trešdienā savu prezidenta kandidātu no Saeimas deputātu vidus plāno izvirzīt Saskaņas frakcija, lai nodemonstrētu savas 24 balsis, kuras nākamajā kārtā pie zināmiem nosacījumiem varētu piedāvāt kādam citam kandidātam. Arī No sirds Latvijai frakcijas vadītāja Inguna Sudraba Dienai vēl neapstiprināja, ka frakcija šādas konkurences apstākļos plāno nominēt partijas kopsapulcē izvirzīto kandidātu Gunāru Kūtri.
Pagaidām nav zināms, kad notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Saeimas priekšsēdes biedrs Gundars Daudze (ZZS) Dienai paskaidroja, ka kandidātu izvirzīšana notiks no 19. maija līdz 24. maijam. Pēc tam Saeimas prezidijs lems, kad izsludināt Saeimas ārkārtas sēdi, darbakārtībā iekļaujot jautājumu par Valsts prezidenta vēlēšanām. Politiķu viedokļi dalās. Ir arī ierosinājums šo sēdi sasaukt jau 29. maijā, piektdienā. Cituprāt, vēlēšanas varētu rīkot arī jūnija sākumā. Paredzams, ka šogad tiks pieteikti vairāki kandidāti. Līdz ar to var būt vairākas balsošanas reizes. Ja neviens no kandidātiem netiek ievēlēts, desmit dienu laikā jāizsludina jaunas vēlēšanas, piecu dienu laikā izvirzot jaunus kandidātus.