Par pieņemto budžeta projektu gandarījumu izteikuši valdošās koalīcijas pārstāvji, ziņo LETA. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze izteicies, ka valdībai izdevies turēt solījumus, piemēram, nepaaugstināt nodokļus nākamajā gadā. Politiķis prognozējis, ka turpmāk darba grupā vai Saeimā varētu būt diskusijas par «mazākām lietām», bet galvenajos jautājumos vienošanās ar partneriem ir panākta.
Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs nākamā gada budžeta projektu vērtējis kā ļoti labu, jo tajā ieplānots finansējums gan drošībai kā vienai no prioritātēm, gan arī pedagogu atalgojuma reformai. Politiķis gan atzinis, ka Vienotība ir sarūgtināta par lēmumu paaugstināt minimālo algu tikai par desmit eiro. Viņš prognozējis, ka Saeimas deputāti, līdzīgi kā iepriekšējos gados, iesniegs savus priekšlikumus par iespēju atvēlēt līdzekļus kādiem konkrētiem pasākumiem.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka attiecībā uz partijas prioritātēm panākti vairāki lēmumi to atbalstam. Kā piemērus viņš minējis atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm starppilsētu autobusos, izmaiņas attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Paredzēts arī atbalsts Latvijas simtgades pasākumiem, kā arī ieplānots finansējums tiesu darbinieku atalgojumam. G. Bērziņš pieļāvis, ka diskusijas turpināsies par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem par apgādībā esošām personām.
Pēc valdības lēmuma publiskošanas par to, ka minimālā alga tiks paaugstināta tikai par desmit eiro, nevis par 37, kā sākotnēji rosināja Labklājības ministrija, viedokļu vētra izcēlās virtuālajā vidē. M. Kučinskis atzinis, ka izšķiroša bijusi trešdien notikusī koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Arī vakar LRTK izplatīja paziņojumu, ka labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikumi strauji celt minimālo algu novedīs pie lielāka bezdarba, augstākas ēnu ekonomikas un attālinās Latvijas iedzīvotājus no labklājības. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers aģentūrai LETA atkārtojis jau iepriekš uzsvērto, ka LBAS uzstāj uz minimālās algas palielināšanu, to darot - vienlaikus kāpinot arī neapliekamo minimumu, jo vienkāršs minimālās algas palielinājums neko nedos. Viņš šo minimālās algas palielinājumu nosaucis par deputātu pašreklāmas gājienu.
Savukārt, lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu iekšlietu sistēmā nodarbinātajiem, papildu līdzekļi tiks ņemti, samazinot neparedzētiem gadījumiem pieejamo finansējumu. Rastais papildu finansējums ir 15,6 miljoni eiro, informēja M. Kučinskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc valdības sēdes norādīja, ka 2017. gada budžets risinās gadiem ieilgušās problēmas izglītības, veselības un iekšējās drošības jomā, taču 2018. gada budžeta galvenā prioritāte būs tieši veselības aprūpes nozare.
Aģentūras LETA aptaujātie opozīcijas partiju pārstāvji izteikušies atturīgi vai kritiski un norādījuši, ka vēl izvērtēs projektu un pirms apstiprināšanas Saeimā iesniegs savus priekšlikumus.