IZM ir iecerējusi, ka sistēmas darbības pamatā būs informācijas apmaiņa starp augstākās izglītības iestādēm, IZM un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Piemēram, augstskolas un koledžas iesniegs IZM absolventu sarakstu, iekļaujot informāciju par vārdu, uzvārdu un studiju programmas nosaukumu. Ministrija informāciju apkopos un nosūtīs VID, kas to savukārt papildinās ar saviem datiem. VID pārstāve Evita Teice-Mamaja Dienai paskaidroja, ka nav plānots ministrijai sniegt datus par konkrētu absolventu, bet par absolventu grupu, kurā ietilpst ne mazāk kā 10 personu. Par šo absolventu grupu IZM saņemtu ziņas par nodarbinātības līmeni, vidējo aritmētisko ienākumu līmeni un darbvietas nozari. Līdz ar to sensitīvi dati netiktu izpausti.
Ideju par absolventu monitoringa sistēmu pozitīvi vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Absolventu asociācijas izpilddirektore Irīna Kukliča, norādot, ka valstij tas būtu visaptverošs instruments studiju programmu kvalitātes noteikšanai. Lai gan universitātes uzkrāj datus par saviem absolventiem, tās nevar sasaistīt personu datus kopā ar ieņēmumiem un maksātajiem nodokļiem, tas savukārt ir iespējams valstij ar VID palīdzību. Kā piemēru viņa minēja ASV pieredzi, kur absolventu spēja iekļūt darba tirgū ir viens no galvenajiem indikatoriem, kas liecina par studiju kvalitāti. Arī Latvijā būtu jāpārņem šāda pieredze, vērtējot gan to, cik ātri students pēc studiju beigšanas dabū darbu, gan to, vai viņš turpina strādāt savā specialitātē.
Savukārt I. Druviete nav pārliecināta, ka izdosies sasniegt vēlamos rezultātus. Piemēram, reģistra dati diez vai sniegšot atbildi uz jautājumu, kāpēc cilvēks strādā vai nestrādā savā specialitātē. Tomēr, ievērojot iepriekš pieņemto lēmumu pēctecību, ministre neplāno pārtraukt darbu pie sistēmas izveides. Pagaidām sistēmas izveidē nav nepieciešami papildu līdzekļi, bet nākotnes prognožu vēl nav.
Patlaban ir sākts darbs pie grozījumiem Augstskolu likumā, tomēr pati absolventu darba gaitu uzskaites sistēma varētu tikt ieviesta tikai 2015. gada beigās vai 2016. gada sākumā. Tikmēr Latvijas Universitāte (LU) pati veido savu absolventu reģistru. LU Studentu servisa direktora vietniece Inta Jaunzeme Dienai pastāstīja, ka tā galvenā mērķauditorija gan nebūs skolēni. Topošajiem studentiem šī informācija varēs noderēt pastarpināti, piemēram, spriežot par viņu pašu karjeras iespējām, bet tie, visticamāk, būs atsevišķi labās prakses piemēri, kas iekļauti informatīvajos materiālos, nevis reģistrs, kam piekļūtu skolēns. Reģistrs tiktu izmantots valsts politikas veidošanai attiecībā uz nodarbinātību un izglītību, kā arī augstskolai, lai sekotu absolventu gaitām un iegūtu atgriezenisko saiti par to, ko nepieciešams uzlabot studiju programmā.