Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Var pārņemt norvēģu pieredzi

Mēnesi ilgs streiks, lai panāktu, ka skolotājs savu darbu var organizēt pats, - šāda ir Norvēģijas nesenā pieredze, kur ar streiku tika panākts ievērojams rezultāts. Streiks arī Latvijā bieži vien tiek piesaukts kā galējais līdzeklis dažādu problēmu risināšanā, īpaši runājot par pedagogu atalgojumu, tomēr visbiežāk tie paliek vien vārdi. Šobrīd gan šī tēma kļūst aizvien aktuālāka, jo Latvijas skolotāji neredz, ka jaunās valdības prioritāte būtu izglītība. Tāpēc viņi ir gatavi pārņemt Norvēģijas pieredzi.

Skolotājs zina labāk

«Mēs neiebildām pret darbalaiku, bet gan pret to, kā tiek organizēts darbalaiks,» sarunā ar Dienu stāsta Norvēģu izglītības arodbiedrības Finmarkas atzara valdes loceklis un skolas direktors Bjornars Mjoens. Streika sākumā 1. jūlijā protestā piedalījās vien 36 arodbiedrības biedri Bergenas pilsētā, turpretim augusta beigās, kad atsākās mācības, un septembrī streikotāju skaits sasniedza jau 9000 skolotāju. Šāda aktivitāte nepalika bez rezultāta - septembrī tika panākta vienošanās un skolotāji atgriezās darbā.

Streika iemesli meklējami faktā, ka valdība vēlējusies mainīt to, kā tiek organizēts pedagoga darbs. «Mums ir septiņarpus stundu dabadiena, un darba devējs vēlējās, lai skolotājs visu šo laiku pavada skolā. Bet, mūsuprāt, skolotājam nav vajadzības visas septiņarpus stundas būt skolā,» Dienai skaidro Aruts Holgers Jensens, kurš arodbiedrībā pārstāv bērnudārza audzinātāju grupu, un min piemēru: «Vecāki bieži zvana skolotājiem vai grib tikties vakaros pēc darba, bet, ja skolotājs ir nostrādājis savu darbadienu skolā, tad viņš pēcpusdienā nevar satikties ar vecākiem un nesanāk sniegt konsultācijas skolēniem.»

Šoreiz runa nav bijusi arī par finansējumu, bet gan par skolotāju profesionālo autonomiju. Šī iemesla dēļ streika rīkotāji to uzskata par īpašu, jo dažādas protesta formas saistībā ar atalgojumu Norvēģijā nav bijis retums. Kā atzīmēja B. Mjoens, vidējā skolotāju alga gadā Norvēģijā ir gandrīz 54 000 eiro, bet vērā jāņem nodokļi un dzīves dārdzība. Reti ir gadījumi, ka skolotājs strādātu vairākas slodzes. Tomēr, neskatoties uz diezgan lielo atalgojumu, jaunu pedagogu trūkst arī Norvēģijā. «Sliktākajā scenārijā 2030. gadā mums trūks 30 000 skolotāju. Par to ir nepieciešams runāt. Tas arī bija viens no šī streika ieguvumiem - nodrošināt labākus darba apstākļus. Tagad mums ir jauna valdība, kura sola, ka uzlabos skolotāju darba apstākļus, bet nu redzēsim, vai tie nav tikai vārdi,» uzsver A. H. Jensens.

Arī kaimiņos

Citu valstu pedagogu streiku pieredze gan nav jāmeklē tālu. Patlaban medijos izskanējušas ziņas, ka Lietuvas skolotāji novembrī sola rīkot streiku. Skolotāji vēlas, lai tiktu atjaunota pirmskrīzes līmenī nauda, kas seko skolēnam, kā arī bāzes atalgojums mēnesī un lai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algas tiktu pielīdzinātas vispārizglītojošo skolu skolotāju algām. Tāpat mērķis ir līdz 2015. gada 1. septembrim radīt labvēlīgus apstākļus, lai skolotāji varētu saņemt pensiju no 55 gadu vecuma. Streiks gan nav plānots ilgs - ja pedagogu prasības netiks ņemtas vērā, 13. novembrī skolotāji nenoturēs divas pirmās stundas.

Turpretī Igaunijā pedagogu streiks noticis pirms 2012. gadā. Tas ildzis trīs dienas, un piedalījušies vairāk nekā 16 000 pedagogu. Iemesls tam bijis nepietiekamais pedagogu atalgojums.

Vērtējot neseno Norvēģijas pieredzi, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško Dienai atzīmēja, ka līdzīgi būtu jārīkojas arī Latvijā, jo šī brīža situācija pirms jaunā budžeta pieņemšanas ir satraucoša. Kaut arī notikušas divas izglītības darbinieku akcijas un astoņas partijas ar arodbiedrību ir parakstījušas vienošanos par pakāpenisku pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, pašreiz izglītība neparādās valdības prioritāšu sarakstā. Izskanējušas arī ziņas, ka, nepiešķirot papildu līdzekļus izglītībai, var nākties atkāpties jau no iepriekš pieņemtiem lēmumiem.

I. Mikiško arī norāda, ka Rietumeiropas valstīs tas, ka izglītības darbinieki pastāv par savām tiesībām, nav nekas ārkārtējs, tomēr Austrumeiropā tā vēl nav ierasta prakse. Tomēr aizvien vairāk parādās piemēri, ka skolotāji ir gatavi celties un streikot.

F pilnu interviju ar B. Mjoenu un A. H. Jensenu lasiet portālā Diena.lv.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?