IIN tāpat kaut kad būs jāsamazina - cik saprotu, tas šoreiz nenotika pašvaldību spiediena rezultātā.
Jo valdībai nav naudas, ar ko kompensēt pašvaldību ieņēmumu kritumu IIN likmes pazemināšanas gadījumā.
Par šo kompensēšanas vajadzību gan varētu pastrīdēties... Piemēram, 2008. gadā pašvaldību daļa valsts budžetā bija mazāka nekā tagad. Ja salīdzina dažādus pirmskrīzes perioda un šā brīža situācijas komponentus - minimālo algu, neapliekamo minimumu u. c. -, patiesībā tas koridors, kurā pašvaldības gūst ieņēmumus tagad, ir plašāks nekā agrāk. Citiem vārdiem sakot, pašvaldībām sevišķi vaimanāt nemaz nevajadzētu, bet, protams, kāpēc gan to nedarīt, ja no tā var izsist sev labumu. Cits jautājums, vai šā brīža labums izrādīsies labums arī ilgākā termiņā. Proti, darbaspēka nodokļi ir jāmazina, lai veidotos darbvietas...
Bet sociālais jau arī ir darbaspēka nodoklis...
Ar sociālo nodokli nav tik vienkārši. No nākamā gada sociālais budžets būs brīvs no tam neraksturīgām izmaksu funkcijām, piemēram, t. s. piemaksas pensijām par stāžu tiek pārceltas uz pamatbudžetu. Tie ir apmēram 120 miljoni nost. Labi. Kas paliek? Ja paskatās, kā sociālais nodoklis tiek tērēts, redzam, ka pensijām aiziet 26,6%, lai gan cilvēka pensiju kapitālā tiek iemaksāti tikai 20% no nodokļa. Respektīvi, var teikt, ka mēs pārmaksājam, un tas savukārt nozīmē, ka sociālā nodokļa likme būtu jāmazina par 6% kaut vai tāpēc.
Īsi sakot, baigi lepoties ar to, ka nākamgad nedaudz samazināsies sociālais nodoklis, patiesībā nevar?
Neliekas pareizi, ka pieteiktais mērķis - sociālās nevienlīdzības mazināšana - tiek sasiets kopā ar darbaspēka nodokļiem. Uzdevums ir pareizs, bet tas jārisina citādi. Mēģinājums sajūgt šo mērķi ar diezgan murgaino ideju par progresivitāti neapliekamā minimuma skalā... Jo tas palīdzēšot mazo algu saņēmējiem. Ko lai te saka? Pirmkārt, darba devēji ir piekrituši arodbiedrību prasībai palielināt minimālo algu, sākot ar nākamo gadu. Par 12,5%. Ekonomika tik ātri neaug, bet lai nu būtu - tas ir reāls atbalsts mazo algu saņēmējiem. Bet nevajag putroties! Ir parādījies jēdziens «Džini koeficients algu saņēmējiem». Tāda nav! Ir Džini koeficients mājsaimniecībām. Nevar skatīties tikai pēc algas lieluma! Ja tev alga ir 225 lati, tu esi nabags, ja 500 - tu esi bagāts. Tā nav pareizi. Alga reprezentē tikai konkrēto cilvēku - jautājums ir, ko viņš reprezentē, ieejot pārtikas veikalā. Un tad var izrādīties, ka tas «bagātais» 500 latu algas saņēmējs reprezentē vēl četras apgādājamas personas. Un viņam vajag, simboliski izsakoties, nevis vienu, bet piecus maizes kukulīšus.
Bet kā tad būtu pareizi?
Ja mērķis ir nabadzības mazināšana, jāskatās, kādi mājsaimniecības tipi ir vislielākā riska zonā. Absolūtais «līderis» - ģimenes ar vienu vecāku. Tad daudzbērnu ģimenes. Un tad tu piemeklē veidus, kā precīzāk trāpīt ar palīdzību visapdraudētākajiem.
Labi, tiek precīzāk identificētas mērķauditorijas. Tālāk?
Manā skatījumā - ja mēs runājam par palīdzību caur nodokļu sistēmu - visa pieejamā nauda būtu jāliek atvieglojumos par apgādībā esošajiem. Jo tad mēs trāpām gan tai mammai, kura viena audzina divus bērnus, gan daudzbērnu ģimenēm utt.
To jau arī valdība nolēma...
Jā, bet pēc garām diskusijām - atvieglojumiem atvēlot daļu naudas, ko sākotnēji bija plānots tērēt jau pieminētajai progresivitātei neapliekamajā minimumā. Šis saprātīgais labojums parādījās vēlā piektdienas, 16. augusta, pēcpusdienā. Bet vienalga - arī tos miljonus, ko valdība grasās tērēt neapliekamā minimuma palielināšanai, pareizāk būtu bijis tērēt atvieglojumiem. Liekas mazliet jocīgi arī plāni kaut ko darīt ar neapliekamo minimumu 2015. gadā - t. s. lielajām algām tādu vispār it kā ņemt nost, mazajām algām paaugstināt utt.
Kas tur nepareizs?
Paskatieties no cita leņķa. Ja valsts būtībā subsidē, finansiāli atbalsta mazās algas, tas ir tieši izdevīgi uzņēmējiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ maksā zemas algas. Zināmā mērā tas tikai veicina vēlmi maksāt aplokšņu algas.
Ko domājat par valdības ieceri panākt, ka arī autoratlīdzību saņēmēji maksā sociālo nodokli?
Ja mēs runājam par tādām autoratlīdzībām, kas tiek saņemtas par ikdienā veiktu darbu, tad tur nekā nepareiza nav. Vai tad žurnālisti negrib saņemt pensiju vai pabalstu bezdarba gadījumā? Ja ir runa par autoratlīdzībām, ko cilvēks saņem arī pēc darba gaitu beigšanas, piemēram, par kādu skaņdarbu, tā ir cita situācija.