Tas noteikti celtu ne vien moldāvu pašapziņu, bet arī palielinātu 27 valstu lielās savienības ietekmi bijušajā padomju zonā. Ja sekmēsies reformas nelielajā Moldovā (turklāt tas neprasa milzīgus līdzekļus), to pamanīs arī kaimiņi ukraiņi un tālāk dzīvojošie baltkrievi.
Divus miljardus eiro lielā palīdzība, kuras lielāko pusi nodrošina ES, ir vērā ņemams arguments. Turklāt puse no šīs summas ir neatmaksājama palīdzība, ko iespējams ieguldīt darbvietu un infrastruktūras izveidošanā. Taču arī šī ievērojamā palīdzība var kādreiz beigties, ja moldāvi nevēlēsies paši sev palīdzēt. Tiesu sistēmas reforma, biznesa klimata uzlabošana ir galvenie virzieni, kur nepieciešamas izmaiņas. Šobrīd nav iemesla neticēt valdošajai četru partiju aliansei Par eiropeisko integrāciju, ka iesāktais darbs tiks turpināts. Liberāldemokrātiskās partijas vadītājs, premjerministrs Vlads Filats aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka nākamgad Moldova sagatavos lūgumu par uzņemšanu ES. Attiecības starp Briseli un Kišiņevu ir uzlabojušās, un būtiska nozīme ir tam, ka pie varas atrodas alianse. Jauno uzticības līmeni apliecina arī Eiropas Komisijas finansiālās palīdzības pieaugums. Tagad tas ir 18% no valsts budžeta. Salīdzinājumam - komunistu valdīšanas laikā, kad arī netrūka retorikas par eiropeisko virzienu, tie bija tikai 8%. Saprotams, komunisti to ir pamanījuši un vērtē negatīvi, jo šī nauda palīdzējusi novērst situācijas ievērojamu pasliktināšanos. Faktiski komunistiem atņemta iespēja apsūdzēt valdošo aliansi nesekmīgā valsts pārvaldē. Redzot Rietumu neuzticēšanos komunistiem, Vladimira Voroņina, bijušā Moldovas PSR iekšlietu ministra, vadītā kompartija tikko kā radījusi visai oriģinālu «opusu». Tajā vēlreiz apstiprināts eiropeiskais kurss un vienlaikus nopeltas Rietumu vērtības, kā arī ieteikta reintegrācija bijušajā padomju telpā.
Varbūt nemaz nav sakritība, ka nesen ar paziņojumu par Moldovas īpašo vietu klajā nācis Krievijas Pareizticīgās baznīcas galva. Patriarhs Kirils nosaucis Moldovu par krievu pasaules sastāvdaļu un izteicis pārliecību, ka Kišiņeva var kļūt par vienu no kopējās civilizācijas centriem līdzās Krievijai, Ukrainai, Baltkrievijai, Kazahstānai un citām valstīm. Līdzīgu viedokli izteikusi arī Moldovas Humānistu partija, kas iesaka izvēlēties integrāciju bijušās PSRS teritorijā, nevis turpināt «neveiksmei nolemto ceļu» uz dalību ES. Šai partijai, visticamāk, gan neizdosies iekļūt parlamentā.
Aptaujas nepasaka, vai 28. novembra parlamenta vēlēšanās uzvarēs alianse vai komunisti, un ir grūti noteikt šīs valsts ārpolitiskos soļus tuvākajai nākotnei. Tomēr skaidrs ir tas, ka Moldovā atkal notiks vēsturiskas vēlēšanas.