Jāceļ visiem
Valsts organizētā un finansētā veselības aprūpes sistēma, kas finansējumu veselības aprūpes iestādēm piešķir caur ārstniecības pakalpojumu tarifiem un uz kā rēķina jāveic atalgojuma palielinājumus veselības nozarē strādājošajiem, nav efektīva, uzskata Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska. Neveicot izmaiņas atalgojumu sistēmā, tiek degradēta māsas profesija - faktiski māsas darbs atalgojuma ziņā tiek pielīdzināts māsas palīga kvalifikācijai. Šobrīd māsām ar profesionālo augstāko vai vidējo izglītību un māsu palīgiem algas diference ir 2%, tas nozīmē, ka māsas izglītība tiek pielīdzināta arodizglītībai. Taču māsu palīga izglītība, darba specifika un atbildība veselības aprūpē būtiski atšķiras no māsas veikuma. Māsu asociācijas viceprezidente Inese Budzila Dienai skaidro, ka māsas pienākumos ietilpst pacienta dzīvības uzturēšana, medikamentu ievadīšana, aprūpes procesu vadīšana, organizēšana un izglītību tā iegūst, mācoties trīs gadus. Savukārt māsas palīgs profesiju apgūst vienā mācību gadā, iegūstot arodizglītību, bet pienākumos ietilpst sanitāra darbs. Līdz ar to šīs profesijas ir ļoti atšķirīgas, bet tas neparādās atalgojumā - starpība ir vien ap 30 eiro. Tāpēc nav brīnums, ka jaunās māsas neizvēlas palikt strādāt Latvijā.
Solis uz priekšu
Veselības ministrijā (VM) Dienai uzsver, ka par problēmu ir zināms, jo tā veidojusies vairāku gadu garumā, valstī ceļot minimālo algu. Tieši tāpēc ar grozījumiem noteikumos tas daļēji tiek mainīts. VM pārstāvis Oskars Šneiders stāsta, ka ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām atalgojuma palielinājums ir paredzēts 4-6% apmērā, kamēr ārstniecības un pacientu aprūpes personām, tajā skaitā māsām, lielāks - no 9 līdz 10%.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda uz tikko apstiprinātajām izmaiņām. Tas starpību palielinās, bet līdz galam problēmu nenovērsīs. Viņš atzīmē, ka zemāk kvalificētam personālam alga pēdējos gados palielinājusies par 30%, bet māsām labākajā gadījumā «par padsmit procentiem». Un ar 10 miljoniem nepietiek, lai kaut ko būtiski mainītu. Ja valdība būtu atbalstījusi arodbiedrību un piešķīrusi 22 miljonus eiro, kā bija lūgts, viss būtu izlabots uzreiz. Tagad ir vien solis uz priekšu. Tālākais atkarīgs no ministrijas vēlmes pildīt vienošanos par pakāpenisku virzīšanos uz risinājumu. D. Raiska atzīmē - svarīgi būtu diferencēt māsu atalgojumu pēc amatu kategorijas, proti, māsām ar augstāko izglītību algas likmi veido 60% no ārsta amata algas, savukārt personām ar arodizglītību - 40% no ārsta amata likmes. Tas, iespējams, novērstu personāla aizplūšanu no Latvijas.
Ģimenes ārsti plānā
Valdībai akceptējot noteikumus par atalgojuma palielināšanu valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs strādājošajiem, tukšā paliek tie ģimenes ārsti, kas strādā privātpraksēs. Bet, kā Dienai atzīmē Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, tādi ir 99% no visiem. Taču strādāšana privātpraksē nenozīmē, ka netiek slēgts līgums ar valsti, - viņi nodrošina tos pašus pakalpojumus. Turklāt par šādu niansi uzzināts vien pēdējā brīdī. Iepriekš solījums bijis celt visu mediķu algas, kuri veic pacientu veselības aprūpi. Asociācijas ieskatā tas nav taisnīgi, un tā vērsīsies pie Saeimas.
Atbalstu gan šajā gadījumā ģimenes ārstiem izrādījusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), uzdodot tuvāko mēnešu laikā ministrijai izvērtēt šo jautājumu. Pēc tam tad meklētu tam finansējumu. Tas gan nebūtu no jau atvēlētajiem 10 miljoniem.