Labas ziņas vienmēr ir patīkamas. Jaunākajā Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2012 Latvija pakāpusies uz augsto 21. vietu no 183 pasaules valstīm. Turklāt Latvija ir to 12 valstu starpā, kurās reformas, pēc Pasaules Bankas ekspertu domām, ir būtiski sakārtojušas uzņēmējdarbības vidi.
Ir patiess prieks, ka Latvijas tēls tiek spodrināts ar respektabla reitinga palīdzību, tomēr vēl vairāk vēlos, lai reālā Latvijas uzņēmējdarbības vide tik tiešām atbilstu pašiem augstākajiem ekspertu vērtējumiem. Indekss, prognoze vai reitings ir vērtīgs, ja ir adekvāts reālajai situācijai valsts dzīvē. Ir lieliski, ja vietējais uzņēmējs vai ārvalstu investors, iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem par Latviju, var gandarīts māt ar galvu - nevis grozīt galvu.
Latvijai ir jāturpina darbs pie termiņa samazināšanas būvniecības atļaujas saņemšanai, nodokļu iekasēšanas uzlabošanas un investoru aizsardzības jautājumiem - mums iesaka Pasaules Bankas vecākais ekonomists Marcins Pjatkovskis.
Šoreiz vēlos vērst uzmanību, ka problēma, kas ir būvniecības atļauju jautājumā, iezīmē vispārēju mūsu valsts uzņēmējdarbības vides problēmu, kas būtiski bremzē un apgrūtina biznesa projektu attīstību Latvijā. Jautājumu izskatīšana, atļauju saņemšana nereti ir nesaprotami ilga, dažādas pakļautības iestāžu paralēlisms, pārspīlēti sarežģīta birokrātiskā procedūra ir grūti saprotama pat pieredzējušam uzņēmējam, kur nu vēl ārvalstniekam vai iesācējam biznesā.
Pētījums Doing Business 2012 atklāj, ka Dānijā būvniecības atļauju saņemšana prasa 5-10 dienas, Latvijā - piecus sešus mēnešus. Datoru, interneta, elektronisko datubāzu laikmetā šādai atšķirībai nav tehniska pamatojuma. Moderno tehnoloģiju pieejamība ir attīstījusies tik strauji, ka Latvijas un Dānijas iespējas ir tādas pašas. Iespējams, atšķirība ir skandināvu prasmē radīt pareizu birokrātisko procedūru, vēlmē sakārtot lēmumu pieņemšanas mehānismu, atvieglot dokumentu aprites sistēmu. Iespējams, tā ir atšķirība attieksmē pret cilvēku un pilsoni, atšķirība attieksmē pret uzņēmēju, nodokļu maksātāju un investoru.
Viens no risinājuma veidiem, kamēr tiek kārtota birokrātiskā procedūra un likumdošanas vide, ir vienas pieturas aģentūras principa ieviešana uzņēmēja un investora attiecībās ar valsti. Par to daudz tiek runāts, politiķi un ministri to mēdz solīt, bet vienas pieturas aģentūras princips ir jāievieš dzīvē.
Vajadzīga vienas pieturas aģentūra uzņēmējiem - tāda, kas apkalpo ārvalstu investorus, tāda, kas apkalpo vietējos uzņēmējus, tāda, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmējus, un tāda, kas apkalpo arī iesācējus biznesā. Lai ir iestāde, kurā ierodoties uzņēmējs sastop projekta vadītāju, konsultantu, kas uzņemas un tālāk nokārto visas nepieciešamās formalitātes biznesa sākšanai vai attīstībai.
Var diskutēt, vai tas ir maksas pakalpojums un konsultants saņem noteiktu, oficiālu atlīdzību par palīdzības pakalpojumu formalitāšu kārtošanā, vai tas ir pakalpojums, par kuru uzņēmējam nav jāmaksā nekas vairāk kā noteiktā valsts nodeva atļauju saņemšanai. Svarīgi, lai uzņēmējam nav jātērē dārgais laiks, skraidot pa valsts iestādēm, vai jāmeklē un jāalgo speciāli cilvēki, kas to dara.
Uzņēmējs komunicē ar savu projekta vadītāju vienas pieturas aģentūrā, kas tālāk jau risina jautājumus, saskaņo atļaujas un meklē izziņas no citām valsts un pašvaldības iestādēm un institūcijām. Valsts un pašvaldību iestāžu sarežģītā birokrātiskā struktūra un specifika vairs nav uzņēmēja problēma, un tādai tai arī nevajadzētu būt.
Vienas pieturas aģentūras principa ieviešanā redzu plašu sadarbības iespēju pašvaldībām, valsts pakļautības iestādēm un uzņēmēju profesionālajām organizācijām, kā arī nozaru asociācijām. Iespējams, deleģējot funkcijas, arī atsevišķas nozaru asociācijas vai profesionālas organizācijas ciešā sadarbībā ar publisko sektoru varētu īstenot vienas pieturas aģentūras principu. Tomēr būtu apsverams vienas pieturas aģentūras uzņēmējiem kā atsevišķas institūcijas statuss, kas ļautu vēl vienkāršāk un saprotamāk kārtot attiecības ar valsti un vērtēt valsts sniegtā pakalpojuma uzņēmējam efektivitāti.
Vienas pieturas aģentūras izveidē uzņēmējiem iespējams īstenot arī privātās un publiskās partnerības principu, ņemot vērā, ka ierobežota budžeta apstākļos publiskā sektora dalībniekiem varētu būt problemātiski rast pilnvērtīgu finansējumu jaunu struktūru izveidē, kā arī kvalificētu konsultantu algošanai, kas spētu pilnvērtīgi apkalpot biznesa klientu. Kopumā tomēr uzskatu, ka vienas pieturas aģentūras uzņēmējiem iespējams radīt, optimizējot valsts un pašvaldību pārvaldes modeli, tas neprasa lielākus papildu līdzekļus, bet efektīvu darba organizāciju.
Latvijā būtiski jāsaīsina tas laiks, kas uzņēmējdarbības projektu virzībā zūd dažādu atļauju un izziņu kārtošanā, saskaņošanas procesā. Ja mums to izdosies izdarīt, esmu pārliecināta - tas pozitīvi atsauksies ne tikai nākamajā Pasaules Bankas Doing Business pētījumā, bet arī ekonomiskās aktivitātes pieaugumā Latvijā. Ātrums, ērtums un izmaksas ir trīs galvenie kritēriji, kurus, vērtējot valsts pakalpojumu no uzņēmējdarbības viedokļa, ņem vērā Pasaules Bankas speciālisti. Cik ātri, ērti un efektīvi darbojas valsts un publiskā sektora iestādes, tiešām ir būtiski svarīgi jebkuram ekonomiskās dzīves dalībniekam - sākot ar pašnodarbināto un beidzot ar starptautisku kompāniju, kas ienāk Latvijā.