Roberts Ķīlis uzsvēra, ka dzīve pilsētā daudziem cilvēkiem rada spriedzi, jo cilvēki spiesti, piemēram, sistemātiski komunicēt un sadarboties ar sev nesimpātiskiem cilvēkiem. Pozitīvs aspekts gan ir tas, ka cilvēki kolektīvi arī stresu pārvar, kopīgi skatās sporta sacensības un jūt līdzi Latvijas komandai, jūtas vienoti, dziedot Dziesmu svētkos. Tomēr urbanizētās vides iedzīvotajiem, lai atbrīvotos no stresa, savā darba kārtībā būtu jāietver atpūta brīvā dabā.
«Nevar visu atbildību par stresa pārvarēšanu uzvelt tikai pašam indivīdam, atstājot vienatnē ar cīņu pret spriedzi. Darba devējam arī jāpalīdz, nodrošinot apstākļus, kas mazina spriedzi darba vidē. Arī valstiskā mērogā ir cilvēkiem jāpalīdz, piemēram, vairākās valstīs tiek apsvērta iespēja depresiju ārstēt par valsts budžeta līdzekļiem un cilvēkiem, kurus piemeklējusi depresija, piešķirt īpašu atvaļinājumu,» norādīja R. Ķīlis.
Cilvēki Latvijā patlaban izjūt ilgstošu nedrošību un bailes, ka nespēs atrisināt ikdienas problēmas. «Latvieši ir vienpatņi. Vairākās citās valstīs cilvēki, kuri cīnās ar stresu un depresiju, paši organizē atbalsta grupas. Arī Latvijā vajadzētu plašsaziņas līdzekļos popularizēt iespēju veidot šādas atbalsta grupas, kā arī aicināt iesaistīties nevalstiskās organizācijas,» uzskata Anita Villeruša.
Garīgās veselības joma Latvijā ir problemātiska, atzina Rinalds Muciņš, smagākā problēma ir augstais pašnāvību skaits, Latvija ir viena no pasaules rekordistēm (2008. gadā - 527 pašnāvības, 2009. gadā - 510 pašnāvību (dati: LETA), 2010. gadā - 435 pašnāvības (pēc plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas )).
«Sakārtotai videi ir ļoti liela nozīme preventīvā depresijas novēršanā, piemēram, pirms kāda laika vienā no Latvijas pilsētām atvēra jaunu slimnīcu -cilvēkiem, kuri tur strādāja, pieauga entuziasms, un viņi ļoti labprāt uzturējās jaunajās darba telpās, nesteidzoties mājās,» norādīja R. Muciņš.
Pēc gadiem desmit Latvijā darba devēji labāk izpratīs nepieciešamību rūpēties par strādājošo veselību, ne tikai veicot veselības apdrošināšanu, bet daudzpusīgi īstenojot dažādus profilakses un veselīgu dzīvesveidu veicinošus pasākumus, jo, kā pieļāva R. Ķīlis, būs palielinājusies darba devēju izpratne par to, ka veseli, dzīvespriecīgi darbinieki ir ļoti liela vērtība.
Eksperti norāda, ka stresu veicina aizvien lielāka moderno tehnoloģiju izplatība. R. Ķīlis uzsvēra - cilvēkiem būtu jāsaprot, ka vajag atpūsties arī no tehnoloģijām. «Mūsu valsts iedzīvotāju ieradumu pētījumi rāda, ka tipisks latvietis pēc darba steidzas mājās, brīvdienās vidēji piecas stundas skatās TV, bet ar saviem bērniem sarunājas vidēji 40 minūtes nedēļā,» norādīja sociālantropologs.