Personības salas
«Ar savu skaidro un aso viedokli viņš šķīla dzirksteles un uzturēja domāšanas spriedzi Latvijas kultūrtelpā,» akcentēja Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte, kura vēlas, lai šis stūrītis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kļūtu par vietu, kur cilvēkam gribētos apstāties un padomāt. Viņa atklāja, ka nākotnē šeit ik mēnesi varētu notikt pasākumi ar nosaukumu Normunda draugi lasa.
Grāmatplauktā ir atrodami arī kritiķa paša sarakstītie darbi. Īpašu vietu tajā ieņem nesen iznākusī Normunda Naumaņa un Ditas Rietumas grāmata 500 visu laiku filmu filmas (2015), kas ir viņu darba 365 Dienas filmas (2005) atjaunotā un papildinātā versija. «Šajā ceļvedī esam atzīmējuši filmas, kuras ir mūsu kolekcijā,» norādīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Aivija Everte.
Grāmatplaukts ļauj iepazīties ar Normunda Naumaņa tulkotajām lugām un Maskavas Teātra institūtā sarakstīto diplomdarbu. «Ar vērtējumu otļično*,» piebilda Aivija Everte. Tajā ir atrodamas Latvijas un ārzemju teātra izrāžu programmas, mākslas un stila žurnāli, sarakste (to vidū ir domu apmaiņa ar kritiķi Liliju Dzeni - I. A.), viņa kolekcionētās kartītes, personīgie priekšmeti. «Viņš kā kāmītis savā aliņā ievilka visādus nieciņus,» pastāstīja Sarmīte Ēlerte.
«Mēs tās saucam par personības salām, kuru rašanās kļuvusi par tradīciju,» par mājas bibliotēku ienākšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās teica Andris Vilks. Pirmā bezdelīga bija dzejnieka, atdzejotāja un kritiķa Knuta Skujenieka grāmatu krājums, tuvākajā laikā tiks atklāta arhitekta Gunāra Birkerta personības sala. «Radošiem cilvēkiem bibliotēkas vienmēr ir bijušas darbarīks un garīgās stabilitātes iegūšanas vieta,» piebilda direktors.
Lapu grauzēji
Pēc grāmatplaukta atklāšanas notika diskusija Cik dzīva ir Normunda Naumaņa «kultūrnieze»? Kritikas loma un ietekme, kurā piedalījās kritiķa vārdā nosauktās Gada balvas kritikā nominanti. «Lai cik reižu gribētos ticēt, ka mākslinieks un viņa kritiķis atrodas vienā frontes pusē, skaidrs, ka tas tā nav un nevar būt. Tikai tādēļ vien, ka otra ādā nekad neielīdīsi,» slejā Domas spēks rakstījis Normunds Naumanis.
«Tas ir tārps, kas grauž dzīvā mākslas koka lapas,» savu bijušo Mūzikas akadēmijas klavierskolotāju Valdu Kalniņu citē muzikoloģe Inese Lūsiņa, atbildot uz jautājumu, kas ir kritiķis. «Tas ir cilvēks ar plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi, savu stilu un milzīgu atbildību par katru tekstā uzrakstīto vārdu,» savu definīciju piedāvā laikraksta Diena žurnālists Jegors Jerohomovičs, kurš ierosina tēmu par atbildību.
«Es gribētu izlikties bezatbildīgs, bet grūti noliegt, ka kritiķa teiktais reizēm ietekmē mākslinieka karjeru ļoti tiešā veidā, tāpēc es nespīdu ar iznīcinošām recenzijām, kādas, starp citu, ļoti pieprasa publika,» atklāj mākslas kritiķis Vilnis Vējš, kurš pieļauj skarbu vērtējumu attiecībā uz institūcijām, kurām ir vara un kuras to izmanto nejēdzīgi, «šķērdē lielus līdzekļus zemas kvalitātes produktiem».
«Vienu un to pašu lietu var pateikt ļoti dažādi - pateikt tā, ka asinis alkstošā publika ir apmierināta, vai tā, ka netiek aizskarta mākslinieka pašcieņa,» uzskata Inese Lūsiņa. Viņa atzīst, ka dažbrīd jūtas kā akmeņkalis, kurš izjūt materiāla pretestību, un meklē īstos vārdus, lai uzrakstītu iecerēto, taču vārdu izvēle nevar būt saistīta ar reakciju, kāda tevi var sasniegt nesveicināšanās vai niknas vēstules formā.
«Es pietiekami ilgi esmu sēdējusi uz diviem krēsliem un esmu dziļi pārliecināta, ka tas, kas tiek pateikts pēc tam, uz pašu mākslas objektu vairs neiedarbojas,» domā teātra kritiķe Edīte Tišheizere, kura savulaik ir strādājusi par Valmieras Drāmas teātra Literārās daļas vadītāju. «Kritiķa mērķis ir bīdīt sabiedrību domāt kritiski - nevis slikti, bet prast izsijāt un analizēt,» viņa piebilst.
«Man ir svarīga konkrētā teksta kvalitāte, jo tam ir jābūt darbam pašam par sevi, kurš ir interesants no pirmā līdz pēdējam teikumam,» stāsta Jegors Jerohomovičs. Viņš ir pārliecināts, ka ļoti nozīmīgs ir kritiķa autorības faktors, ko ļoti labi var just Normunda Naumaņa tekstos. Literatūras kritiķe Anda Baklāne uzsver, ka autoram ir nepieciešams domāt gari, vismaz ik pa laikam, «tas nekas, ka cilvēkiem nav laika to izlasīt līdz galam».
Šodien, 11. janvārī, plkst. 21 Jaunajā Rīgas teātrī notiks NN nakts, kurā tiks nosaukts Gada balvas kritikā ieguvējs. Uz to pretendē Inese Lūsiņa, Jegors Jerohomovičs, Anda Baklāne, Vilnis Vējš, Edīte Tišheizere, Santa Remere, Silvija Radzobe un Margarita Zieda. Pasākuma programmā būs Normunda Naumaņa eseju lasījumi, Vladislava Nastavševa klavieru improvizācijas, saruna ar Alvi Hermani par domāšanu un Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea uzstāšanās.
Vairāk informācijas: www.facebook.com/NormundaNaumanaBiedriba.
* Izcili - no krievu valodas.