Pēc diviem partijas vadītāja amatā pavadītājiem gadiem Reformu partijas (RP) dibinātājs Valdis Zatlers nolēmis uz šo posteni vairs nekandidēt, jo veselības stāvokļa dēļ nevar veltīt tam pietiekami daudz laika. V. Zatlers kā savu pēcteci ir nosaucis izglītības un zinātnes ministru V. Dombrovski, kurš no V. Zatlera pārņēma arī frakcijas vadību. Atšķirībā no abiem kolēģiem R. Ražukam, kurš ir politikā jau kopš Tautas frontes laika un uz RP pārnāca no Pilsoniskās savienības, ir liela politiskā pieredze. Tādu jau kā LPP/LC biedrs guvis arī J. Vilnītis.
R. Ražuks, kurš iepriekš bijis J. Vilnīša atbalstītājs, apstiprināja, ka negatavojas atsaukt savu kandidatūru. To nav izdarījis arī J. Vilnītis, kurš ir gandarīts, ka no Kurzemes šajā cīņā piedalīsies divi pretendenti, arī E. Demiters, kurš savukārt atzina, ka nevar izslēgt nevienu variantu - ne to, ka cīnās visi četri, ne - ka pirms kongresa savstarpēji vienojas, kurš vislabāk varētu vadīt partiju. «Taču nebūs tā, ka pēc tam mēs cits ar citu vairs nevarēsim saprasties,» piebilda E. Demiters.
V. Dombrovskis, kuru izvirzījusi Rīgas nodaļa (pārējos kandidātus - kāda no reģionu nodaļu apvienībām), paredzamo konkurenci vērtē kā «normālu sacensību, kurā piedalās katrs ar savām idejām un visu izšķir balsojums kongresā». Uz vaicāto, kā viņš ievēlēšanas gadījumā piedāvās paplašināt partijas atbalstītāju loku, V. Dombrovskis atbildēja, ka visu noteiks Reformu partijas spēja izturēt spiedienu cīņā par nākamā gada valsts budžetu un panākt solīto darbaspēka nodokļa samazināšanu. RP statūti noteic, ka priekšsēža ievēlēšanai nepieciešams klātesošo delegātu vairākuma atbalsts, kas četru kandidātu konkurencē nebūs vienkārši. Ja nevienam nav vismaz 50% balsu, jābalso vēlreiz par visiem kandidātiem.