Krievijā stagnācija
Kopš 1990. gada pasaulē vidējais paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis gan sievietēm, gan vīriešiem. 1990. gadā dzimušajām meitenēm paredzamais dzīves ilgums bija 67 gadi, turpretī 2012. gadā dzimušajām - 73 gadi. Savukārt 2012. gadā dzimušajiem zēniem paredzamais mūža garums bija 68 gadi, kas ir par sešiem gadiem vairāk nekā 1990. gadā dzimušajiem. Valstīs ar zemiem ienākumiem vidējais paredzamais mūža ilgums no 1990. līdz 2012. gadam ir palielinājies visvairāk - par deviņiem gadiem, sasniedzot 62 gadus. Ir dažas valstis rekordistes, kurās pieaugums mērāms divciparu skaitļos. Piemēram, Rietumāfrikas valstī Libērijā aplūkotajā laika posmā iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums pieaudzis no 42 gadiem līdz 62 gadiem.
Tomēr joprojām pasaules nabadzīgākajās valstīs cilvēku paredzamais dzīves ilgums ir daudz mazāks nekā valstīs ar augstākiem ienākumiem. Tā sauktajās pirmās pasaules valstīs 2012. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums bija 79 gadi. Islandē togad bijis visaugstākais paredzamais mūža ilgums vīriešiem - 81,2 gadi, bet Japānā sievietēm - 87 gadi.
Valstīs ar augstiem ienākumiem laikā no 1990. līdz 2012. gadam paredzamā mūža ilgums visvairāk - par 9,2 gadiem - pieauga Dienvidkorejā, mazākais pieaugums bija Krievijā - 0,2 gadi.
Latvijā 2012. gadā iedzīvotāju vidējais paredzamais dzīves ilgums bija 74 gadi, kas ir par pieciem gadiem vairāk nekā 1990. gadā. Aplūkojot atsevišķi pa dzimumiem, vīriešiem paredzamais mūža ilgums bija 69 gadi, sievietēm - 79 gadi.
Līdzīgi rādītāji ir arī pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums 2012. gadā bija 77 gadi, Lietuvā - 74 gadi.
Viszemākais paredzamā mūža ilgums pasaulē ir Āfrikas Subsahāras reģionā, kur deviņās valstīs gan vīriešu, gan sieviešu paredzamais mūža ilgums ir mazāks par 55 gadiem.
Būs vairāk ēdēju
PVO uzsver, ka svarīgs iemesls pasaules iedzīvotāju dzīvildzes pieaugumam ir aizvien mazāka bērnu mirstība līdz dzīves piektajam gadam. 2000. gadā pasaulē uz tūkstoš jaundzimušajiem nomira 75 bērni, kas bija jaunāki par pieciem gadiem, bet 2012. gadā šis skaitlis bija samazinājies līdz 48.
Ir uzlabojusies arī cīņa pret tādām izplatītām infekcijas slimībām kā HIV, masalas, malārija, tuberkuloze un poliomielīts. «Mēs novērojam panākumus infekcijas slimību apkarošanā, bet tajā pašā laikā aizvien vairāk cilvēku, tostarp gados jauni, mirst no neinfekciozajām slimībām,» PVO Veselības statistiskas un informācijas sistēmas departamenta vadītāju Tīsu Boermu citē Reuters. Neveselīga un mazkustīga dzīvesveida dēļ pieaug mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām, aizvien biežāk cilvēki dzīvību zaudē ceļu satiksmes negadījumos. Cilvēku dzīvildzes pieaugums nozīmēs lielāku zemeslodes iedzīvotāju skaitu, kas radīs lielāku vajadzību pēc pārtikas un energoresursiem. Daudzās valstīs, jo sevišķi tajās, kurās ir zema dzimstība, būs vairāk vecu cilvēku, bet tas radīs sarežģījumus ekonomikai.