Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Zinātnes pienesums ļāvis labi nopelnīt

Kaut gan vairāki piemēri pierāda, ka uzņēmēju sadarbība ar zinātniekiem var būt veiksmīga, tomēr šādu gadījumu Latvijā nav daudz, tāpēc uzņēmējus nepieciešams iedrošināt biežāk izmantot zinātnieku palīdzību, ļauj secināt uzņēmēju un zinātnieku teiktais Dienai.

Vienkārša ideja, pateicoties zinātnes pienesumam, tirgū realizēta, nodrošinot lielu ienesīgumu, - tā par Latvijas dabiskās kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics pieredzi produkcijas izstrādē, kas pēdējos piecus gadus notiek sadarbībā ar dažādām zinātņu kompetencēm, izsakās Ekonomikas ministrijā (EM).

EM uzņēmumu uzteic kā vienu no lielākajiem Latvijas veiksmes stāstiem, kur sadarbošanās ar zinātniekiem nesusi komerciālu veiksmi, turklāt ļauj Madaru salīdzināt ar tādu pasaules mēroga zīmolu kā japāņu kompānija Shiseido, kas ilgstoši investējusi zinātniskā produktu izstrādē.

Zinātniska pieeja palīdz

Jau pirmie Madaras produkti, kas Latvijas tirgū pieejami teju astoņus gadus, tika izstrādāti Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra paspārnē. Tolaik uzņēmums izmantojis izejvielas, par kurām bijuši pieejami zinātniski dati, taču, pateicoties Latvijas Farmācijas un ķīmijas kompetences centram (LFĶKC), kas Madaru savedis kopā gan ar RTU, gan Latvijas Universitātes pētniekiem, uzņēmums pievērsies inovatīvām izejvielām un izstrādājis arvien jaunas sastāvdaļas.

«Ziemeļu areālā ir ļoti plašs dabas augu klāsts, kas satur ārkārtīgi daudz aktīvo vielu - antioksidantus, polifenolus un tamlīdzīgi -, bet par to faktiski nav informācijas. Ja mums nepieciešams antioksidanta produkts, kas spēj neitralizēt vides piesārņojumu un šūnu novecošanās procesus, mēs vēršamies universitātē, kur biologi un augu fiziologi pēta, kuri ir tie augi, ko mēs varētu izmantot,» izejvielu izstrādes gaitu raksturo uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Nesen Madaras veiksmīgā sadarbība ar Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras pētnieci Annu Ramatu-Stundu vainagojusies jaunā pretnovecošanās produktu sērijā. Tās izstrādē izmantota unikāla tehnoloģija, ūdens bāzi kosmētikas produktos aizstājot ar bērzu sulu. «Mums bija ideja - redz, kur ir bērzu sula un vēl vairāki risinājuma varianti. Kopā ar LU mēs identificējām, ka tieši bērzu sula ir potenciāli visefektīvākā. Tai piemīt gan spēja atjaunot ādas šūnas, gan mazināt to vecuma parametru,» stāsta L. Tisenkopfa-Iltnere.

Sadarbošanās ar zinātniekiem Madarai ir veids, kā uzņēmums var būt konkurētspējīgs ar saviem konkurentiem Eiropas ekozīmoliem, kuri šādā veidā zinātnes resursus neizmanto. Šie uzņēmumi paļaujas uz jau pieejamām zinātniskajām publikācijām un zināšanām par augu iedarbību. L. Tisenkopfa-Iltnere uzskata, ka Madaras darbība sastāvdaļu izpētē ļauj uzņēmumu salīdzināt ar pasaules mēroga zīmoliem, piemēram, Japānas kompāniju Shiseido, kas jau ilgus gadus investē zinātniskā produktu izstrādē. Sadarbība ar Latvijas zinātniekiem L. Tisenkopfas-Iltneres ieskatā cēlusi produktu unikalitāti, kvalitāti un uzskatāma par vienu no būtiskākajiem uzņēmuma konkurētspējas aspektiem.

Taču ieguvums no šāda veida sadarbības ir ne tikai uzņēmējiem. Zinātniekiem tā ir iespēja nopelnīt un, kā uzsver EM Eiropas Savienības struktūrfondu privātā sektora nodaļas vadītājs Gatis Silovs - ja zinātnieks ir veiksmīgs, sadarbojoties ar komercsektoru, paveras ļoti labas peļņas iespējas. Savukārt zinātniece A. Ramata-Stunda, kura ar Madaru sadarbojas kosmētikas aktīvo vielu izpētē un to efektivitātes raksturošanā, nesen izstrādājot arī uzņēmuma pretnovecošanās līniju, norāda, ka galvenais ieguvums no šādas sadarbības ar uzņēmējiem ir iespēja redzēt sava darba rezultātus reāla, plašam patērētāju lokam pieejama produkta veidā. Viņa uzsver, ka ieguvums ir arī regulārā viedokļu apmaiņa ar uzņēmumu, kas ļauj identificēt ražotāju vajadzības, izprast, kurus aktīvo vielu testēšanas virzienus papildus attīstīt, jo tie gan konkrētajam uzņēmumam, gan nozarei kā tādai ir vai būs nepieciešami.

Jāveicina inovāciju kultūra

Lai gan Madaras pieredze pierāda, ka sadarbība ar zinātniekiem var būt veiksmīga, turklāt veicina uzņēmuma konkurētspēju, Latvijā inovāciju kultūru nepieciešams veicināt, iedrošinot uzņēmumus arvien biežāk izmantot zinātnisko institūciju palīdzību. Šī iemesla dēļ kopš 2011. gada Latvijā darbojas seši kompetences centri informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, ķīmijas un farmācijas, mežu, vides, biotehnoloģiju un bioenerģijas, elektronikas, kā arī mašīnbūves jomā. Šī valsts atbalsta programma paredzēta, lai stimulētu lietišķos pētījumus un veicinātu nozaru uzņēmumu un pētniecības institūciju savstarpējo sadarbību inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē. Kompetences centri uzskatāmi par sava veida sadarbības platformu starp uzņēmējiem un zinātniekiem, kur tiem kopīgi iespējams attīstīt inovatīvus produktus, norāda EM.

Šajos centros uzņēmējs var saņemt palīdzību, kad nav skaidrības, vai iecerētā produkta izstrādē var palīdzēt, piemēram, Organiskās sintēzes institūts vai kāda cita zinātniska institūcija, tāpēc kompetences centrā iespējams projektu izvērtēt un noteikt, vai tajā vērts ieguldīt naudu, kā arī to, kur iespējams atrast sadarbības partneri, kas spēs palīdzēt produkta izstrādē. Ar šādu iespēju, kā norāda LFĶKC vadītājs Vitālijs Skrīvelis, praktiskā veidā tiek veidota Latvijas inovāciju kultūra, jo tikai praksē uzņēmējiem iespējams mācīties, kā pārvērst zināšanas par tirgum vajadzīgu produktu. «Šis ir vienīgais praktiskais instruments, kas sešām dažādām eksportspējīgām nozarēm palīdz attīstīt inovāciju kultūru gan valstī kopumā, gan uzņēmumā,» pauž V. Skrīvelis.

Gan Madara, kas piedalījusies LFĶKC izveidē, gan EM un nozares eksperti pozitīvi vērtē kompetences centru darbību, jo patlaban Latvijā tā ir teju vienīgā platforma, kurā noteicēji var būt uzņēmēji. Kā norāda V. Skrīvelis, zinātniekiem parasti ir vēlme uzņēmējiem piedāvāt tādus produktus un tehnoloģijas, kuras viņiem ir interesantas vai kurās viņiem ir iestrādnes, taču bieži šādas idejas tirgum nav aktuālas. Taču šajā programmā finansējuma struktūras dēļ, kur komersantam var būt jāinvestē pat līdz 65% no kopējā izmaksu apjoma, tieši uzņēmējs ir tas, kurš «pasūta mūziku». Kompetences centru programmu kā veiksmīgu vērtē arī IT kompetences centra valdes priekšsēdētāja Signe Bāliņa, sakot, ka ir būtiski to turpināt, jo «ļoti svarīgi ir tas, ka pētnieki un uzņēmēji vairāk darbojas kopā, jo bez zinātnes un pētniecības ir grūti radīt inovācijas».

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

EM plānotais atbalsts*

Atbalsta programmas inovācijas attīstībai (kopā): 193,5 milj. eiro
Kompetences centri: 72,2 milj. eiro
Tehnoloģiju pārnese: 49,5 milj. eiro
Inovācijas vaučeri: 7 milj. eiro
Tehnoloģiju inkubatori: 20 milj. eiro
Riska kapitāls: 40 milj. eiro
Inovācijas motivācija: 4,8 milj. eiro
* Programmas inovāciju attīstībai un indikatīvais ES fondu finansējuma sadalījums (2014.-2020. gada plānošanas periods)
Avots: EM

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?