Ģimenes pieaugumu plāno
Lai gan šķiet, ka prieka par mazuļiem nevar būt par daudz un tā vien gribas, lai tie dzimtu arvien vairāk, Rīgas Zooloģiskā dārza kolekcijas vadītāja Gunta Vītola norāda, ka dzīvnieku vairošanās zvērudārzā tiek kontrolēta un plānota. «Pirmkārt, visi jaundzimušie ir jānodrošina ar labas kvalitātes mājām, bet vietas trūkuma dēļ visus izmitināt nevaram, lai vai cik plašs būtu zooloģiskais dārzs. Otrkārt, svarīgi ir izvairīties no tuvradniecīgas krustošanās, kas nes sev līdzi dažādas slimības un defektus,» stāsta Vītola. Dabā gudri iekārtots, ka savvaļas zvēri jaunas iepazīšanās dodas meklēt svešās teritorijās, bet nebrīvē par neradniecīgu krustošanos jāgādā cilvēkam. Vēl viens iemesls, kāpēc vairošanās jāplāno, ir tas, ka dominējošajam tēviņam parasti ir vēlme aizsargāt gan savu teritoriju, gan savas dāmas, tāpēc nebrīvē var rasties situācijas, ka daudzi sugas brāļi savā starpā plūcas, nodarot pāri cits citam. Tāpēc parasti, tiklīdz dzīvnieks sāk pieaugt, to no grupas izņem un aizsūta uz tam piemērotu vietu kādā citā zvērudārzā. Lai papildinātu kolekcijas ar jauniem sugas pārstāvjiem un izvairītos no tuvradnieciskas krustošanās iespējas, Rīgas Zooloģiskais dārzs pēdējos gados arvien aktīvāk veic dzīvnieku apmaiņu ar citiem pasaules zoodārziem. «Parasti cilvēkiem šķiet, ka tīģeri, lāči vai kādi citi zvēri tiek kaut kur nopirkti, taču patiesībā tie apmaiņas procesā Zooloģiskajā dārzā nonāk bez maksas,»saka Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Laura Līdaka. Reto un savvaļā apdraudēto sugu kolekciju veidošana Rīgā notiek sadarbībā ar Eiropas Zoodārzu asociāciju un dažādām vairošanas programmām, tāpēc lielākā daļa Rīgas Zooloģiskā dārza jaundzimušo tiek reģistrēti īpašās starptautiskās sistēmās jeb ciltsgrāmatās, kas parāda dzīvnieku savstarpējo radniecību. Lai pilnveidotu nebrīves populāciju, Rīgas zoodārzs piedalās starptautiskajā vairošanas programmā European Endangeredspecies Programme (EEP), kuras ietvaros Rīgā dzīvo 32 sugu pārstāvji, no kurām pērn vairojās deviņas. Vītola norāda, ka šīs programmas uzdevums ir ieteikt zoodārziem sapārot konkrētus dzīvniekus. «Retākām un svarīgākajām sugām EPP koordinators ar īpašu programmu rēķina ne tikai dzīvnieka tuvradniecību, bet arī kopējo populāciju. No visiem nebrīvē mītošajiem dzīvniekiem tiek izveidotas labākās kombinācijas, kas nodrošina, lai kopējā nebrīves populācija būtu iespējami neradniecīga,» atzīmē Vītola.
Saimes koks
Interesanti, ka ciltsgrāmatā var uzzināt, kur vairākās paaudzēs mīt šo dzīvnieku vecāki. Piemēram, jaunā Amūras tīģerpuikas pana Janeka saimes koks uzskatāmi parāda, ka viņa vecvecāki reiz dzīvojuši Rīgā. «Pana Janeka māte nāk no Hannoveres, tēvs - no Magdeburgas, savukārt pana Janeka mātes rados ir Rīgā dzimuši tīģeri,» stāsta Vītola. Bet abi tīģermeitenes Katrīnas vecāki dzīvojuši savvaļā Amūras tīģeru dabiskajā vidē Krievijas dienvidaustrumos, tāpēc, pēc ciltsgrāmatas datiem, viņa ir sestā labākā nebrīves populācijā. Zooloģiskā dārza kolekcijas vadītāja stāsta, ka pans Janeks Rīgā ieradies pagājušā gada nogalē Amūras tīģeru vairošanas programmas ietvaros kā Katrīnas jaunais līgavainis. Izveidot veiksmīgu pāri šiem dižkaķiem ir grūts uzdevums, jo ne vienmēr zoodārza darbinieku domas un programmas koordinatora ieteikumi saskan ar tīģeru vēlmēm, piemēram, tīģerienei Arsai nebija pa prātam neviens no atvestajiem līgavaiņiem. «Šobrīd ir liela cerība, ka izdosies panu Janeku un Katrīnu sapārot, jo viņiem abiem jau ir pieredze ar bērnu audzināšanu un tīģeriene izrāda lielu interesi par jauno kavalieri. Domāju, ka šobrīd Katrīna vēl nav grūsna, bet pēc kāda laika mazuļi būs,» atklāj Vītola. Zooloģiskā dārza kolekcijas vadītāja norāda, ka šie plēsīgie dzīvnieki ir ļoti emocionāli, tāpēc, lai veiksmīgi rastos mazuļi, ir svarīgi arī dažādi blakus apstākļi. Šogad tīģeru mītnei tiks būvēta aizsargsiena, lai mazinātu troksni, ko rada tramvaja galapunkts un šoseja. Zooloģiskā dārza darbinieki atceras, ka 2010. gadā, kad Katrīnai piedzima pirmie trīs mazuļi, aiz žoga sākās remontdarbi un trokšņa dēļ jaunā māte bija tik satraukta, ka uztraukumā sāka pārnēsāt mazuļus, tāpēc izdzīvoja tikai viens tīģerēns - Klifs Grants.
Žirafes pagaidām vecpuišos
Kad jautāju, kā Rīgas Zooloģiskais dārzs vērtē to, ka nesen Kopenhāgenas Zooloģiskajā dārzā tuvās asinsradniecības dēļ tika nogalināts 18 mēnešu vecais žirafu puika Mariuss, zoodārza darbinieces saka - vērtēt kolēģu rīcību ir grūti. «Žirafes nebrīves populācijā vairojas tik labi, ka šinī brīdī atrast visiem dzīvniekiem labas kvalitātes mājas nav iespējams, bet palikt barā tās nevarēja, jo jaunais tēviņš pārotos ar savām māsām vai arī pieaugušais tēviņš, baru sargājot, jauno vienkārši nosistu,» stāsta Vītola. Viņa norāda, ka žirafu labturības prasības ir ļoti stingras un ir vajadzīga augsta kvalifikācija. «Lai žirafes turētu, ir vajadzīgs liels stallis, voljeri ar pareizu segumu, kuru uzcelšana maksā ļoti dārgi. Tiem Eiropas zoodārziem, kuriem finansiāli tas būtu pa spēkam, pašiem žirafes ir pietiekamā skaitā, un tie nevar pieņemt vienu atsevišķu tēviņu un izjaukt esošo grupu,» saka Vītola. Līdaka norāda, ka Rīgas Zooloģiskais dārzs rūpīgi plāno kolekciju, lai kādā brīdī nevajadzētu pieņemt nepatīkamus lēmumus. Zoodārzā patlaban dzīvo četri žirafu puiši, un tuvākajā laikā viņiem līgava netiks meklēta, jo pagaidām personālam nav pietiekamas pieredzes, lai nodarbotos ar vairošanu. Bet žirafes nav vienīgā vecpuišu kompānija, Rīgā mīt arī četru sarkano vilku brāļu grupa. Lēmums par viendzimuma vilku grupu ticis pieņemts apzināti, jo, lai arī šī suga ir reta, metienā dzimst no astoņiem līdz pat piecpadsmit vilcēniem un visiem atrast mājas būtu grūti. Viendzimuma grupu turēšana zoodārzos arī ir ļoti liela palīdzība EPP programmai, jo ir vajadzīgi zoodārzi, kur šīs grupas izvietot, lai dzīvnieki nebūtu jāiemidzina.