Viņi norāda, ka Parex bankas gadījumā ERAB iesaistījās bankas glābšanā, taču izglābtie ir ārzonas čaulu-uzņēmumi konti, kamēr cietēji, kas par to maksā ir vietējie nodokļu maksātāji. Šādi gadījumi pēc disidentu grupas vārdiem ir arī citās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs.
"Latvijas finanšu krīze sākās 2008. gada 8. novembrī, kad valdība paziņoja, ka nodokļu maksātāji samaksās Parex bankas saistības. Parex banka ilgus gadus bija lielākā banka Latvijā. Tās dibinātāji bija divi oligarhi, kas piesaistīja miljoniem vērtus līdzekļus no Krievijas un Ukrainas, atverot kontus nerezidentiem un to čaulas-uzņēmumiem. Banka visus savus 15 pastāvēšanas gadus ik ceturksni ziņoja par ieņēmumiem un vienmēr saņēma tiem auditoru apstiprinājumus no zināmiem auditoriem, kā Arthur Andersen, Ernst&Yung un PricewaterhouseCoopers," teikts video.
Disidenti norāda, ka tomēr beigās izrādījies, ka daļa no bankas portfolio bija slikts un tās īpašniekiem bija slepeni līgumi ar pašu banku. Vēlsliktāk bijis tas, ka vispārzināmi korumpētā valdība nodokļu maksātājiem likusi glābt ofšoru noguldījumus.
"Šāda glābšana gan nebija nepieciešama - vairākos gadījumos, bankrotējot citām bankām, valdība atteicās glābt parastu latviešu ģimeņu iekrājumus, bet tagad, kad izgāzās uz ofšoru noguldījumiem balstīta banka, Latvijas politiķi izlēma lietot Latvijas nodokļu maksātāju naudu, lai atmaksātu ārvalstniekiem.
Kad tika paziņots par Parex glābšanu, Latvijas valdība tika tūlītēji atslēgta no privātā sektora aizdevējiem, līdz ar to tā izlēma aizņemties publiskajā sektorā. 2008. gada decembrī Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Savienība, Pasaules Banka un vairākas atsevišķas valstis radīja 7,5 miljardu lielu aizdevuma iespēju, kas ir 40% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai spētu glābt ofšoru čaulu-kompānijas, valdībai bija jāveic budžeta griešana - tā samazināja algas un pensijas, kas jau tā bija starp zemākajām Eiropā," norāda disidenti.
Viņi skaidro, ka pat ar visu to šķita neiespējami, ka Latvija varētu iekļauties aizdevēju prasībās, īpaši, ja pārskaitījumi no valdības uz Parex būtu jāņem vērā kā izdevumi, ne aizdevumi. Līdz ar to Latvijas valdība piesaistīja ERAB, lai tā investētu Parex bankas akcijās. ERAB ir sava veida attīstības banka, kuru balsta 61 valsts nodokļu maksātāji, lai reabilitētu bijušo padomju bloka valstu ekonomiku Austrumeiropā un Centrālāzijā, skaidro disidenti.
"2009. gada janvārī un februārī, ERAB paziņoja, ka izmeklē Parex, un 2009. gada aprīlī tika parakstīts līgums, kas paredzēja, ka ERAB investē tajā 106 miljonus eiro. Banka, atsaucoties uz Parex 2009. gada oficiālo ziņojumu, publiski pauda, ka Parex ir vitalitātes un attīstības potenciāls.
Cilvēki, kas Latvijā sekoja ziņām, bija šokēti, ka Eiropas rekonsrukcijas un attīstības banka izlēmusi izmantot Rietumeiropas valstu nodokļu maksātāju naudu, lai finansētu Parex, jo tas ne tikai bija vispārzināmi, ka Parex pamatbizness apkalpoja ofšoru čaulas-kompāniju noguldījumus, bet Parex jau līdz šim bija iesaistīts vairākās korupcijas lietās Austrumeiropā un Centrālāzijā.
Taču visskandalozākais likās, ka ERAB samaksāja miljoniem eiro par Parex akcijām, kuras valsts no oligarhiem tikai pāris mēnešus iepriekš bija nopirkusi par grašiem.
Latvijas iedzīvotāji patiesību uzzināja tikai martā, kad valdības padomdevēja Nemura ziņojums tika nopludināts disidentu interneta vietnē kargins.com. Ziņojumā bija pateikts, ka ERAB zināja, ka akcijas pirkuma brīdī ir bezvērtīgas, taču tā piekrita pirkumam, jo viņai bija slepena iespēja valdībai pārdot nevērtīgās akcijas 2014. gadā ar garantētu 22 % peļņu. Līdz ar to ERAB Parex bankas akciju pirkšana bija krāpšana," klāsta video.
Disidenti turklāt norāda, ka nelegālais triks notēlot, ka tiek iegādātas akcijas, kaut arī pircējam ir slepens līgums, ka vēlāk akcijas pārdos atpakaļ par lielāku cenu, ir izmantots daudzos liela mēroga krāpšanas gadījumos kā Enron un Lehman Brothers.
"ERAB un Latvijas valdība atteicās atsaukt falsificētās preses relīzes par līdzekļu transakciju. Žurnālists, kurš publicēja atklājošo ziņojumu savā mājaslapā tika vienlaicīgi apsūdzēts gan no ERAB, gan Latvijas puses. Viņš uz laiku pameta latviju un atslēdza interneta vietni.
2010. gada maijā Parex bankas vadība Londonas biržā parakstīja dokumentu, kas norādīja, ka visi bankas akcionāri ir ar vienādām tiesībām, lai gan kad Parex banka tika sadalīta sliktajā - Parex - bankā un labajā - Citadele - bankā, neviens no māzākumakcionāriem nesaņēma Citadeles bankas daļas, izņemot vienu - ERAB. Līdz ar to Londonā parakstītais dokuments bija neīsts. Viens no izskaidrojumiem, kāpēc ERAB saņēma īpašu piedāvājumu, kurā Latvijas valdība tai atdeva Latvijas nodokļu maksātājiem pienākošās vērtīgās Citadeles akcijas, bija, lai apmierinātu iepriekš noslēgto īpašo vienošanos.
Tajā pat laikā iespējams tā bija tikai kā pamatojums neesošu akciju iegādei, kas bija nelegāla? Varbūt ERAB Parex banku padarīja labāku? Diemžēl tāds nav rezultāts - pēc ERAB ienākšanas Parex neslēdza nevienu no ofšora noguldījumu kontiem. Notika tieši pretējais - Latvijā ir vispārzināms no mediju un valdības ziņojumiem, kā arī no nopludinātā dokumenta, ka Parex atteicās slēgt tā ofšoru kontus, tā vietā pieprasījumu noguldījumus pieprasot pārformēt uz termiņnoguldījumiem, draudot tos ieskaitīt sliktajā bankas daļā tā vietā, lai tos ieskaitītu labajā." norādīts video.
Disidenti kāpierādījumu, tam , ka Citadele joprojām turpina uzturēt šo nelegālo biznesu norāda uz tās Šveices meitasbankas interneta vietnē izvietoto pašreklāmu nelegālu noguldījumu iespējām. Tiek atklāti reklamēti nominālo kontu atvēršanas iespēja Rietumu bankās, kas pieļauj, ka Rietumu bankas neuzzina īsto noguldītāju personalitāti, norāda video autori.
"2011. gada janvārī nāca iespējamā atbilde, kāpēc ERAB izmanto miljoniem nodokļu maksātāju eiro, lai krāptu globālo sabiedrību - ERAB atcēla četru krievijas amatpersonu imunitāti, kas tika turēti aizdomās par korupciju. Šī situācija ir aizdomīga, jo persona, kas risināja sarunas par ERAB iesaistīšanos Parex akciju pirkšanā, pats strādāja ERAB, kad tika paziņots par šo imunitātes atcelšanas lietu," teikts video.
Pēc disidentu domām ERAB varētu paveikt lielu darbu, atklājot amatpersonu personalitātes un to paveiktos darbus, taču līdz šim tā ir izvairījusies no šīs informācijas publiskošanas, liekot sabiedrībai spekulēt, kuru banku glābšana Latvijā un Krievijā notiek korupcijas dēļ. Cerams ERAB būs spiesti mainīties, ja Rietumu mediji atklās multimiljonu krāpšanas aktivitātes, kurās iesaistīta ERAB - sabiedrības iebildumi tad varētu piespiest mainīt ERAB vadību, uzskata disidenti.
"ERAB interneta vietnē teikts, ka tā cīnās par godīgumu un pret-korupciju, ka ERAB veicina caurspīdīgumu un uzticamību. Vai nebūtu burvīgi, ja ERAB patiešām darītu to, ko viņi apgalvo darām? ERAB varētu būt labs spēks pozitīvām pārmaiņām, ne spēks oligarhu finansēšanai par parasto cilvēku līdzekļiem," aicina video autori.