Iespējamība, ka šie ir vienas mozaīkas savstarpēji saistīti gabali, situāciju nevērš par labu, tomēr vienlaikus notiekošo nevajag uztvert ar lieku dramatismu, negatīvo rezonansi uzkurinot vēl vairāk, apraudot Latvijas sapņa par starptautiska finanšu centra lomu izvēršanos murgā. Patiesībā ar nerezidentiem saistītā banku sektora darbība pārsvarā ir saistīta ar pašiem ārvalstniekiem un ir ar visai nosacītu ietekmi uz mūsu valsts tautsaimniecības attīstību.
Uz pašu pleciem
Pirms apgalvojuma, ka nerezidentu noguldījumi un citas naudas plūsma apdraud Latvijas finanšu sektora stabilitāti, ir vērts noskaidrot, kāda kopumā ir banku darbības struktūra. Latvijas tautsaimniecībai nav maznozīmīgi, ka bez nu jau apstādinātās ABLV bankas pārējā komercbanku spice pamatā ir orientēta uz ieņēmumiem, ko dod vietējā ekonomiskā izaugsme.
Runājot par citām "spices bankām", jāsaka, ka Latvijā vadošā Swedbank fokusējas uz Latvijas klientu apkalpošanu, tāpēc 99% no tās klientiem ir Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi. "Nerezidentu apkalpošana nav tikusi attīstīta kā noteikts biznesa virziens, turklāt, pārskatot savu biznesa stratēģiju, 2016. gadā Swedbank pilnībā pārtrauca pakalpojumu sniegšanu tādiem ārvalstu klientiem, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas vai valstīs ar necaurspīdīgu patieso labuma guvēju informāciju," bankas politiku komentē Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.
Viņš uzsver, ka stratēģija balstās uz četrām pamatnostādnēm – uz pieejamu pilna servisa banku, uz klientu vajadzībām balstītu piedāvājumu, augstu izmaksu efektivitāti un zemu risku.
Sevi kā uz vietējo tirgu orientētu pilna servisa banku pozicionē arī SEB banka, kas aktīvu ziņā ir otra lielākā Latvijā. Kā norāda tās vadītāja Ieva Tetere, būtiskākais ienākumu avots ir procentu ienākumi. Procentu ienākumos lielāko daļu veido ienākumi no piešķirtā finansējuma privātpersonām un uzņēmumiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 8. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!