"Tāpēc pilnīgi piekrītu uzņēmēju organizācijām, kas uzstāja uz Nacionālā attīstības plāna (NAP) vadmotīvu, kas būtu vērsts uz ekonomisko izaugsmi. Valdībā vienojāmies, ka vadmotīvs būs "Ekonomikas izrāviens"," norādīja D.Pavļuts.
Pēc viņa teiktā, "mūsu kā suverēnas nācijas galvenais izaicinājums ir spēja sevi nodrošināt ar saimniecisko darbību, lai varētu nofinansēt visas valsts funkcijas, lai Latvija attīstītos kā sabiedrība un kā valsts". "Mums jāspēj augt straujāk nekā vecajā Eiropā," uzsver D.Pavļuts.
"Mēs visu gribam ātri, daudz un skaisti. Mūsu darba ražīgums ne tuvu nav tāds kā Rietumeiropas valstīs, taču dzīvot mēs gribam tikpat labi. Mans priekšlikums valdībai bija: rādīt piemēru un valsts iepirktajiem automobiļiem noteikt griestus oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem, lai ierobežotu lielu dzinēju izmantošanu. Tas piespiestu izmantot ekonomiskākus auto: hibrīdus vai ar maziem dīzeļdzinējiem," sacīja ministrs. "Šī valdība strādā ar daudz lielāku savstarpējo sadarbību, ilgtermiņa skatu. Lai ilgtermiņa lietas mainītos, ātrus rezultātus nevar ieraudzīt. Lai sagaidītu rezultātus, nepieciešama arī savstarpēja uzticēšanās, kas mūsu sabiedrībai vēl jāatjauno."
Viņš norāda, ka jebkurš attīstības plāns ir tieši tik labs, cik spēja tos īstenot. "No šī viedokļa, lai cik labi tie būtu izstrādāti uz papīra, tie ir neveiksmīgi. Stratēģiskie plānotāji mēdz teikt: labāk viduvēja stratēģija, kas ir ieviesta, nekā perfekta stratēģija, kas palikusi uz
papīra. (..) Manuprāt, līdzšinējās elites interese ir bijusi darboties īstermiņā un neprognozējami. Ja nākamais solis ir neparedzams, tad vinnētājs ir tas, kurš tai brīdī ir pie stūres. Zolītes valodā runājot, viņš ir "lielais". Situācijā, kad kāds raksta plānus, bet visi grib būt "lielie", plāni nevar īstenoties. Mazinot oligarhijas ietekmi uz politikas īstenošanu, pieaugusi ilgtermiņa plānošanas nozīme. Ja darbojamies ilgtermiņā ar skaidru virzību, tā ir atklāta platforma, spēles laukums, kurā var piedalīties jebkurš," norāda ministrs.