Dārgāks finansējums
Iepriekšējo gadu centrālo banku piekoptā politika bija īstenota, lai panāktu dārgākus kredītresursus. Tagad, kad Eiropā vēl tiek gaidīta, bet ASV jau tiek īstenota bāzes procentu likmju celšana, paveras vai tiks pavērts ceļš pilnīgi pretējiem procesiem, proti, aizdevumi kļūs dārgāki. Vienlaikus ceļas arī parāda vērtspapīru (kurus valstis un korporācijas izmanto naudas piesaistei un iepriekšējo saistību pārfinansēšanai) ienesīgums, tas nozīmē, ka nākamās obligāciju un parādzīmju emisijas būs jāveic ar augstāku kupona likmi. Respektīvi, valstīm un korporācijām no investoriem nauda būs jāizņemas ar augstākiem procentiem.
"Viennozīmīgi – pieaugot procentu likmēm, jaunu obligāciju ienesīgums pieaug. Tas jau kādu laiku notiek ar dolāra obligāciju ienesīgumu. Tomēr pēdējās nedēļās ir vērojama ilgtermiņa obligāciju ienesīguma pieauguma bremzēšanās," situāciju finanšu tirgos komentē SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Viņš piebilst, ka ASV valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums maijā atzīmējās virs 3%, bet pagājušajā nedēļā bija atkāpies uz 2,85% līmeni. "Augot procentu likmēm, krīt obligāciju cenas, jo kurš gan grib pirkt obligācijas ar zemu procentu likmi, kas var radīt zaudējumus obligāciju turētājiem," skaidro SEB eksperts.
Sitiens nabagajiem
Ja ar ekonomisko izaugsmi viss ir kārtībā, augstākas procentu likmes ir tautsaimniecības sabalansēšanas instruments, tomēr sliktāk ir tad, ja aizņēmumi kļūst dārgāki, bet ekonomika nav īsti nostājusies uz kājām. Tā kā dolārs ir vispasaules valūta, tā procentu likmes tiešā mērā ietekmē arī jaunattīstības valstis, kuras savus parāda vērtspapīrus lielā mērā emitē tieši šajā valūtā, jo vietējai naudai uzticība ir mazāka, līdz ar to procentu likmes – augstākas. Komentējot norises parāda vērtspapīru tirgū, Luminor Ieguldījumu pārvaldes ieguldījumu pārvaldnieks Gatis Laugalis vērš uzmanību uz "savienoto katlu principu". Tas izraisījis parāda vērtspapīru ienesīguma pieaugumu arī finansiāli spēcīgākajās valstīs, jo investori jau iepriekš gaidīja procentu likmju kāpumu ASV. Tomēr eksperts norāda, ka daudz smagāk tas ietekmē tieši attīstības valstis. To valūtu vērtība pret ASV dolāru krītas, turklāt tām, pēc Laugaļa teiktā, ir zemāka relatīvā investīciju pievilcība.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 2. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
zuze