Šāds lēmums pieņemts, jo vēl nav izlemts, ko darīt ar SIA Žurnāls Santa sūdzības pieņemšanu par bankas administratora rīcību, un atbildētāji nav iepazinušies ar Rīgas domes iesniegtās sūdzības papildinājumiem.
Nākamā sēde būs 20. aprīlī plkst. 11.
Kā ziņots, šodien tiesas sēde bija kupli apmeklēta. Uz tiesas sēdi pulcējies liels skaits interesentu - juristi, studenti -, kā arī ir liela mediju interese. Tiesas procesā piedalīties aicināti vairāki Krājbankas pārstāvji, tostarp Ivars Priedītis, Vladimirs un Aleksandrs Antonovi un virkne citu personu. Paši Antonovi uz sēdi nav ieradušies, bet Vladimirs Antonovs savu interešu aizstāvību uzticējis advokātam.
Viens no bankas pārstāvjiem Naglis Stancikas tiesai paziņojis, ka nevar uz prāvu ierasties saistībā ar Lietuvā viņam piemēroto drošības līdzekli.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesai jāskata pieteikums sākt pērn par maksātnespējīgu atzītās Krājbankas bankrota procedūru. Tāpat jālemj par sūdzībām un pretenzijām, kas tiesā saņemtas saistībā ar Krājbankas administratoru SIA KPMG Baltics, informēja tiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.
Bērziņš apliecināja, ka šajā lietā obligāta dalība ir bijušajam Krājbankas līdzīpašniekam un padomes loceklim Vladimiram Antonovam. Laikraksts Dienas Bizness iepriekš vēstīja, ka Antonovs ir iesniedzis sūdzību tiesā ar lūgumu atcelt KPMG Baltic no administratora pienākumu pildīšanas, jo administrators rīkojas tā, lai panāktu agresīvu bankas bankrotu.
Pretenzijas pret administratora rīcību izvirzījuši vēl vairāki bankas kreditori, tostarp Rīgas dome, kas prasa atcelt administratoru no pienākumu pildīšanas, SIA Veiksmes līzings, bijušais Rīgas mērs un Krājbankas kreditors Andris Ārgalis, kurš arī prasījis apgabaltiesu atcelt bankas administratoru, kā arī citas personas.
Pats KPMG Baltics līdzšinējās dažādu personu plānotās aktivitātes saista ar viņu vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu un kategoriski noraida pēdējo dienu laikā publiskajā telpā izteiktos apgalvojumus par neprofesionālu administratora funkciju pildīšanu un strādāšanu savā vai kādu trešo personu labā.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.
KPMG Baltics tiesā iesniedza pieteikumu sākt Krājbankas bankrotu.
Administrators rosināja sākt Krājbankas bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem Krājbankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankas bankrota procedūru.
No Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).