Atkopšanos no krīzes varētu sajust ap Ziemassvētkiem

Kā Covid-19 epidēmijas izraisītā ekonomikas krīze šodien ietekmē Latvijas tautsaimniecību? Vai Covid-19 krīze ir faktors, kas liks mainīties uzņēmējdarbības videi kopumā?

Šeit ir minamas vairākas lietas. Pirmais – skaidrs, ka šī vīrusa kontekstā pozitīva virzība ir vērojama aizvien plašākā digitalizācijas iespēju izmantošanā un šeit vērojama ļoti aktīva attīstība. Tostarp, piemēram, šobrīd internetveikalus veido tie uzņēmumi, kuri iepriekš nepievērsa uzmanību e-komercijai un attālinātai preču piegādei. Ceru, ka uz šī viļņa parādīsies arī jauni eksportētāji, kuri izmantos mūsdienu tehnoloģiju iespējas, lai uzsāktu darbību eksporta tirgos. Skaidrs, ka līdz ar digitalizācijas paplašināšanos aizvien vairāk uzņēmēju ikdienā ienāks arī elektronisko parakstu izmantošana, attālinātās sanāksmes un arī darbs, kas noteikti ļauj efektivizēt biznesa procesus.

Otrs aspekts – ja runājam par ietekmi uz ekonomiku, skaidrs, ka tā ir un arī būs negatīva, bet lielais jautājums ir: cik lielā mērā? Un šeit ir vairāki nezināmie, jo šobrīd nav zināms, kā pasaulē kopumā atrisināt cīņu ar vīrusu. Ja salīdzina dažādos ierobežojumus, kas vīrusa uzliesmojuma pirmajā vilnī tika noteikti Latvijā un citās valstīs, jāatzīst, ka mums tie bija salīdzinoši mazi pretstatā teju pilnīgai karantīnai virknē citu valstu, kur cilvēkiem vispār bija jāuzturas praktiski visu laiku tikai pašiem savās mājās.

Taču mūsu lielākā problēma makrolīmenī ir tā, ka gadījumā, ja Latvijā vispār vīrusa nebūtu, tas mūs neglābtu dēļ situācijas eksporta tirgos, jo atcerēsimies, ka viens no galvenajiem kopējās labklājības pamatiem ir mūsu preču un pakalpojumu eksports, – tā ir nauda, kas mūsu ekonomikā ienāk no ārpuses. Un šobrīd atkarībā no epidemioloģiskās situācijas katrā konkrētajā valstī daudzi uzņēmumi pārskata savus attīstības plānus un investīciju plānus, līdz ar to ekonomiskā aktivitāte samazinās, kas attiecīgi tiešā veidā ietekmē mūsu eksportētājus.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veidotais Ekonomikas indekss par uzņēmēju sentimentu nākotnes situācijas vērtējumā, kura ietvaros veicām uzņēmēju aptauju marta beigās – būtībā krīzes pašā epicentrā –, rāda, ka pirmo reizi šo mērījumu vēsturē eksportētāju nākotnes sentiments bija ne tikai nokritis 2008.–2009. gada krīzes līmenī, bet bija zemāks par iekšējā tirgū strādājošo uzņēmēju nākotnes sentimenta rādītāju. Un šī ziņa, protams, ir ļoti satraucoša.

Ko tieši tas nozīmē?

Konfidences jeb sentimenta indekss ir uzņēmēju šodienas subjektīvā sajūta par situāciju tuvākajā nākotnē, taču pieredze liecina, ka šī sajūta pēc kāda laika arī tiek piedzīvota realitātē, bet vēl pēc laika mēs to redzam jau makrodatos, tostarp iekšzemes kopprodukta rādītāju vai nodokļu ieņēmumu izmaiņās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visi kvalitatīvi izdarītu savu darbu šodien krīzes seku mazināšanā, tostarp valdība īstenotu dažādos atbalsta pasākumus. Manuprāt, līdz šim liela daļa darbu jau ir pietiekami veiksmīgi izdarīti un arī šobrīd tiek turpināti. Taču jāņem vērā, ka visiem ir jābūt gataviem turpināt darboties, pieņemot, ka situācija ar vīrusa izplatību un attiecīgi tā ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem būs mainīga līdz brīdim, kad cilvēce būs iemācījusies to, kā ar to tikt galā – vai tiks atklāta efektīva vakcīna, vai, piemēram, vīrusa uzliesmojums pakāpeniski mazināsies. 

Cik lielā mērā tieši eksportējošais bizness izjūt valdības atbalstu kopumā? Te es domāju ne tikai finanšu palīdzību, bet stratēģisku palīdzību, proti, tādu kā atbalsts biznesa uzsākšanai konkrētās valstīs, konsultācijas, labā nozīmē mūsu uzņēmēju interešu lobēšana eksporta tirgos.

Pirms kāda laika, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai cieši līdzdarbojoties, tika izstrādāta un arī apstiprināta tautsaimniecības stratēģija, tostarp lai risinātu Covid-19 radītās krīzes sekas. Un šajā dokumentā definētais lielais virsmērķis ir fokuss uz eksporta un produktivitātes pieaugumu. Es teiktu tā – ja jau šo dokumentu ir apstiprinājusi arī valdība, tad vismaz uz priekšdienām šie divi jautājumi – eksports un produktivitāte – būs daudz vairāk valsts dienaskārtībā, nekā tas bijis līdz šim. Ideālajā variantā šie abi termini būtu kā lakmusa papīrs, ar kuru notestēt ikvienu jautājumu, kas saistībā ar tautsaimniecību nonāk uz valdības vai parlamenta darba galda, – vai konkrētais lēmumprojekts veicinās produktivitāti un eksporta iespējas vai mazinās. Ja tādā veidā ikdienā valdība strādātu, tad, manuprāt, daudzas lietas sekmētos veiksmīgāk. Jūs jau pareizi minējāt – šajā jomā nav tādas vienas sudraba lodes, te ir ļoti plaša spektra darbs visiem. Ja savulaik Kārlis Ulmanis teica – «katrs savā darbā, visi valsts darbā» –, tad es teiktu – katrs savā darbā, bet visi eksporta darbā, jo patiesībā tas ir arī jautājums par parasto iedzīvotāju, kurš laipni izturas pret ārvalstu tūristu. Vienlaikus atgriežoties pie finanšu konteksta – jau iepriekš ir apstiprinātas finanšu attīstības institūcijas Altum atbalsta programmas uzņēmējiem, kas šajā krīzes periodā ir viens no vērtīgākajiem lēmumiem.