Biznesa pakalpojumu nozare prot pielāgoties pārmaiņām

Biznesa pakalpojumu nozare daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet maz zināma joma. Ko īsti šī nozare ietver?

Šogad veicām biznesa pakalpojumu nozares pētījumu, tas tika īstenots sadarbībā ar asociāciju ABSL Latvia (Association of Business Services Leaders jeb Latvijas Biznesa pakalpojumu nozares asociācija). Pētījums parādīja, ka nozare ir ļoti plaša, Latvijā vien ir 15 000 nodarbināto, un tas ir liels skaits Latvijas ekonomikas mērogiem. Nozarē ir aptuveni 50 biznesa pakalpojumu uzņēmumu, un vidēji katrā strādā 300 cilvēku. Latvijas mērogiem tas ir liels uzņēmums. Tā kā Latvijā biznesa pakalpojumu nozarē strādā septiņi cilvēki no katriem 1000 iedzīvotājiem, nozare nav piesātināta. Savukārt Čehijā šajā nozarē strādā 11 cilvēki no katriem 1000 iedzīvotājiem, Polijā – katrs desmitais. Biznesa pakalpojumu nozarē vidējais ikmēneša atalgojums ir virs 1600 eiro bruto, tātad tas ir par 40% augstāks nekā vidēji valstī, un tas stimulē patēriņu.

Biznesa pakalpojumu nozarē ir trīs galvenās jomas, kas kopā veido aptuveni trīs ceturtdaļas no nozares, – informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumi (29% no visas nozares), klientu serviss (25%), kā arī finanses un grāmatvedība (21%). Nozarē sniedz arī citus pakalpojumus – iepirkumu vadību, personāla vadības atbalstu, ir specifiski nišas produkti bankām, un tie visi kopumā veido atlikušo ceturto daļu no šīs nozares. 

Spēcīga loma nozarē noteikti ir IT pakalpojumiem, kuru jomā Latvijā dominē trīs lieli spēlētāji. Turpmāk varētu pieaugt IT atbalsta pakalpojumi, kā arī citas ar IT jomu saistītas funkcijas Latvijā saistībā ar to, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir strauji attīstījusies e-komercija un pieaugusi drošu IT tehnoloģiju nozīme. Vēl jāuzsver tendence, ka daudzi uzņēmumi meklē iespējas saīsināt savas piegāžu ķēdes, – ja kādreiz investors no ASV bija gatavs atvērt biznesa pakalpojumu centru Āzijā, tad tagad daudzi investori raugās uz ģeogrāfiski tuvākiem reģioniem un arī uz līdzīgu biznesa kultūru un mentalitāti. Šajā situācijā Latvijai ir iespējas sevi aktīvāk pozicionēt, lai piesaistītu investorus.

Kā pēdējos gados nozare ir mainījusies, un kādi faktori to ir ietekmējuši?  

Latvijā nozare ir augusi organiski, un to arī atklāja mūsu kopā ar asociāciju ABSL Latvia veiktais pētījums, ko es jau minēju. Latvijā nozares izaugsme ir notikusi ne straujāk un arī ne lēnāk kā citās valstīs. Lietuvai ap 2017. gadu labāk veicās biznesa pakalpojumu centru piesaistīšana, bet tagad izskatās, ka situācija visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīga, un Latvijas sasniegumi ir proporcionāli mūsu ekonomikai. 

Runājot par konkrētiem cipariem, jāteic, ka nozare gan Latvijā, gan kopumā Eiropā ir augusi par 10% ik gadu un nozarei ir potenciāls arī turpināt augt šādā tempā. Jautājums ir par to, vai mēs gribam nozares izaugsmi padarīt pēc iespējas straujāku vai arī ļaut tai augt organiski, domājot par ilgtspēju, bez kampaņveidīgiem izrāvieniem. Kopā ar asociāciju ABSL Latvia mēs organizējām semināru un diskusiju e-vidē, iesaistot arī Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), un ir skaidrs, ka mērķis visiem ir viens – piesaistīt jaunus investorus un attīstīt nozari. Temati, par kuriem gan ir vērts diskutēt, ir saistīti ar to, kā mēs uz šo mērķi iesim un kā mēs Latviju pozicionēsim. Nozare kopumā veido 2,3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kā arī 8% no kopējā pakalpojumu eksporta, turklāt nozare kopumā nodokļos nomaksā 137 miljonus eiro ik gadu. Ēnu ekonomika biznesa pakalpojumu nozarē praktiski nepastāv. Ārvalstu investoru interesē gan tas, lai tiktu kvalitatīvā līmenī nodrošinātas biznesa funkcijas, gan arī tas, lai visi nodokļi tiktu samaksāti.

Runājot par globālajām tendencēm, jāuzsver, ka visā Eiropā – ne tikai Latvijā un Baltijā – notiek sabiedrības novecošana un līdz ar to samazinās darbaspējīgajā vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvars. Darbaspēka trūkuma dēļ notiek centieni darbus automatizēt, un arī biznesa pakalpojumu centriem ir nācies ieviest aizvien jaunas inovācijas un procesu automatizāciju, piemēram, dažādas datu ievades funkcijas ir automatizētas. Jāpiebilst, ka sabiedrība noveco arī ASV, un patlaban tikai Āzijā demogrāfiskā situācija ir tāda, ka jaunā paaudze var aizpildīt tās vakances, kas rodas līdz ar neizbēgamo paaudžu maiņu. Tādējādi dažādu procesu automatizācija ir tendence, ar kuru aizvien vairāk būs jārēķinās arī nākotnē.