Ja šogad nebūtu Covid-19 pandēmijas, kas ir izmainījusi ierasto dzīves ritmu, tad viena no galvenajām tēmām, kam būtu pievērsta Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju uzmanība, būtu Eiropas Zaļo kurss. Kā šajā situācijā jūtas vēja enerģijas nozare?
Domāju, ka zaļās idejas nekur nav pazudušas. Ja paskatāmies uz Vācijas karti, tad redzam, ka visa teritorija no ziemeļiem līdz dienvidiem ir noklāta ar vēja parkiem, un jāuzsver, ka tas ir mīts, ka vēja parki jābūvē tikai jūras piekrastē. Vēja parkus var būvēt arī tālu prom no jūras. Vācijā ir attīstījusies arī saules enerģijas industrija, turklāt pēdējā laikā tiek veiktas lielas investīcijas ūdeņraža enerģijas segmentā.
Jāatceras, ka mūsu valsts cenšas virzīties Ziemeļvalstu labklājības virzienā, un Ziemeļvalstīs zaļās enerģijas temats ir ārkārtīgi populārs. Somija akcentējusi vēja enerģijas nozīmi savā ekonomikā. Zviedrijā vērienīgi norit zaļās enerģijas nozares izaugsme. Dānija savulaik ļoti dāsni subsidēja zaļo enerģiju, un tas ir sekmējis to, ka tur vēja enerģijas joma ir ļoti spēcīgi attīstīta. Dānija ir teritorijas ziņā maza valsts, pat mazāka par Latviju, bet var teikt, ka vēja enerģijas jomā Dānija ir globālā mērogā vadošā valsts. Ja runā par mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, tad jāteic – arī tur ir vērojamas pārmaiņas. Igaunijā mazinās degakmens industrijas nozīme un enerģētikas jomā tiek meklēti jauni risinājumi, līdzīgi kā Polijā mazinās ogļu industrijas nozīme un arī enerģētikas jomā tiek meklēti jauni virzieni. Lietuvā visas sauszemes līnijas ir praktiski aizņemtas un vairs nav vietas, kur būvēt vēja parkus. Taču jāuzsver, ka Lietuvā labāk nekā Latvijā izdodas piesaistīt investorus – nevis tieši enerģētikas jomā, bet kopumā daudzās, dažādās nozarēs. Latvijā atjaunojamo energoresursu (AER) jomā ir skaļas frāzes, bet ir maz reāli paveiktu darbu. Trūkst aktīvas rīcības, kas veicinātu arī tieši vēja enerģijas ražošanas attīstību. Ir gan apstiprināts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (politikas plānošanas dokuments, kas paredz AER īpatsvara palielinājumu un vēl citus ar enerģētiku saistītus pasākumus – red.), un pie tā viss ir arī apstājies. Patlaban gan ir vērojama iniciatīva attīstīt vēja parku Igaunijā, taču nevis uz sauszemes, bet Baltijas jūrā. Saistībā ar šo ieceri ir jautājums – kādēļ tiek darīts tas, kas ir dārgāk? Uzbūvēt vēja parku uz sauszemes allaž ir lētāk nekā būvēt vēja parku jūrā. (Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā – red.)
Dānijas piekrastē ir redzami vēja parki, kas uzbūvēti jūrā. Kādēļ tā?
Tas skaidrojams ar to, ka Dānijā uz sauszemes vairs nav brīvu teritoriju, kur varētu būvēt vēja turbīnas. Turklāt Dānijā patlaban ir aktuāls tāds process, ka vecās, mazās vēja turbīnas tiek nomainītas ar jaunām, lielām – piemēram, nogāž trīs vecas, mazas turbīnas un uzstāda vienu jaunu un lielu.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir paudis, ka "vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga". Ko jūs kā vēja parku attīstītāja pārstāvis konkrēti gaidāt no mūsu valdības?
Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā jau ir iestrādātas visas mūsu prasības, un šādas prasības savulaik akceptēja arī Vēja asociācija. Taču plānā paredzēto pasākumu īstenošana ir ļoti gausa. Nevar saprast, kāpēc Latvijā viss notiek tik lēni. Tam nav racionāla izskaidrojuma. Tajā pašā laikā citas valstis rīkojas ātrāk – Somijā liberalizē administratīvos šķēršļus vēja parku veidošanai, Vācijā ir noteikts, ka jau apstiprinātu vēja parku celtniecība nav apstrīdama. Taču Latvijā joprojām tiek piekopta strausa politika un vērojama izlikšanās, ka vēja enerģijas nozares attīstība citur Eiropā nenotiek.
Tomēr precizēsim – ko vēja enerģijas nozare gaida no mūsu valdības?
Ideālais variants būtu tāds, ja Latvijā būtu tā, kā ir Somijā, – ja teritoriālajā plānojumā paredzēts vēja parks, tad to apstrīdēt vairs nevar. Konkrēti runājot par mūsu projektu – Pienavas vēja parku, tad jāteic, ka mūsu centieni izveidot vēja parku ir apstādināti manā ieskatā pretlikumīgi. No 2012. gada, lai šo vēja parka ieceri īstenotu, ir noiets garš ceļš, un, ja pašvaldība šo vēja parka būvniecības ieceri ir noraidījusi nepamatoti, tad rodas loģisks jautājums – kurš kompensēs zaudējumus?
Tātad jūs uzskatāt, ka jebkuras pašvaldības pilnvaras apturēt vēja parka būvniecību ir pārāk plašas?
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!