Kas patlaban notiek dzīvojamo ēku būvniecībā? Ir krīze vai nav?
Attīstītāju iesāktie projekti turpinās, ievērojot visus drošības noteikumus. Arī mēs šajā laikā esam nodevuši ekspluatācijā divus namus un vēl četriem drīzumā svinēsim spāru svētkus. Būvniecības izmaksas nav būtiski mainījušās. Protams, tiek ņemti vērā apstākļi un iespējamie nākotnes riski, kas saistīti ar dzīvokļu pārdošanu, bet par to pašlaik ir pāragri spriest. Te jāuzsver, ka ir svarīgi, lai valsts sektors atbalstītu potenciālos pircējus, piemēram, nepiemērojot valsts nodevu darījumam par pirmo jauno mājokli. Tas būtu ievērojams atbalsts pircējiem, vienlaikus stimulējot pieprasījuma pieaugumu un attiecīgi jaunu, pieejamu mājokļu rašanos.
Runājot par darbaspēku un tā kvalitāti, nevaram sūdzēties, jo izmantojam vietējos resursus. Aktīvais darbs mums ir ļāvis nepalaist darbiniekus dīkstāvē. Protams, esam ieviesuši stingrus drošības pasākumus – regulāri mērām darbiniekiem temperatūru, cik vien iespējams esam samazinājuši savstarpējos kontaktus un, protams, ievērojam arī citas epidemiologu noteiktās prasības.
Kā krīze ietekmē potenciālo pircēju interesi par dzīvokļu iegādi?
Tie cilvēki, kuri mājokļus bija rezervējuši iepriekš, pirkšanas darījumus pabeidz gandrīz 100% gadījumu. Tāpat arī arvien ir novērojama jaunu klientu interese un gatavība veikt darījumus, neraugoties uz ārējiem apstākļiem. Ikdiena ir kļuvusi lēnāka daudzo ierobežojumu dēļ, taču dzīve neapstājas – cilvēku ģimenes apstākļi mainās, līdz ar to mainās arī nepieciešamā dzīves platība. Mājoklis ir droša ilgtermiņa investīcija, turklāt šobrīd ir īpaši izdevīgi rezervēt dzīvokļus projektos, kas vēl ir būvniecības stadijā. Mājoklis un tā sniegtās ērtības saistās ar drošību, tāpēc daudziem krīzes situācija arī pirkuma emocionālo aspektu padara daudz svarīgāku, nekā tas bija vēl pirms mēneša vai diviem. Turklāt šopavasar mājās nākas pavadīt nesalīdzināmi vairāk laika nekā iepriekš, tāpēc tiek detalizētāk izvērtēta mājokļa kvalitāte un ērtības. Sagaidām, ka šī tendence turpinās pastiprināties, jo, visticamāk, daudzi cilvēki strādās no mājām vēl diezgan ilgu laiku, mainoties pašai māju būtībai un no atpūtas vietas kļūstot par daudzfunkcionālu telpu. Kopumā var teikt, ka pagaidām interese par dzīvokļu iegādi arvien ir novērojama un nekur nav pazudusi.
Tātad drīzumā pieaugs pieprasījums pēc tādiem dzīvokļiem, ko var pielāgot attālināta darba vajadzībām, jo ierastāks būs kļuvis risinājums – mājoklis, birojs un vēl skola bērniem vienā dzīvoklī?
Sabiedrības ikdienas paradumi noteikti mainīsies. Jaunie paradumi – mācības un darbs no mājām, ilgstoša uzturēšanās mājās, ceļošanas ierobežojumi – visticamāk, palielinās mājokļu funkcionalitātes nozīmi. Noliktavas un balkoni kļūs aizvien svarīgāki kā ikdienā nepieciešamas papildu telpas. Mainoties ceļošanas raksturam, būs vajadzīga vieta, kur glabāt inventāru brīvā laika pavadīšanai, piemēram, velosipēdus, savukārt balkons var veiksmīgi kļūt par papildu apdzīvojamo telpu.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 20. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!