Sadales tīkls šogad īpaši akcentē darbības efektivitātes paaugstināšanu, vienlaikus uzsverot arī mērķi padarīt aizvien drošāku un kvalitatīvāku elektroapgādes pakalpojumu ikvienam klientam. Kā tieši tas izpaužas?
Stratēģiski mūsu uzmanības centrā ir klients ar viņa vēlmēm un vajadzībām. Mums ir svarīgi tas, kas ir pats galvenais klientam, – elektroenerģijas piegādes kvalitāte un drošums, sevišķi ņemot vērā, ka mūsdienu tehnoloģijas ļoti strauji attīstās un visdažādākie digitālie risinājumi ienāk nu jau jebkurā mājsaimniecībā. Bet tajā pašā laikā klientam ir svarīga arī elektroenerģijas piegādes pakalpojuma cena. Un šis ir ļoti būtisks faktors – finansiālās iespējas, ar kurām mums jārēķinās, – jāņem vērā, kāds ir mūsu klients un kāda ir kopējā situācija valstī.
Ņemot vērā šos divus faktorus, ir divi ceļi, kurus sadales sistēmas operators var iet. Mēs saprotam, ka nākotnē tehnoloģijas kļūs vēl efektīvākas un ietekmēs cilvēkresursu darbu, līdz ar to viens no mūsu attīstības ceļiem elektroapgādes drošības un kvalitātes paaugstināšanai ir moderno tehnoloģiju plašāka lietošana. Un otrs: kā un ar ko strādājam ikdienā – uzņēmuma efektivitātes paaugstināšana visos virzienos. Atkal jau – izmantojot moderno tehnoloģiju iespējas.
Varat nosaukt konkrētus uzskatāmus rezultātus?
Šodien droša un nepārtraukta elektroenerģijas pieejamība ir kļuvusi par pašsaprotamu ērtību un pat īslaicīgi elektroenerģijas piegādes pārtraukumi rada zaudējumus biznesam un neapmierinātību iedzīvotājos. Atcerieties skarbos laikapstākļus 2010.–2011. gada ziemā, kad valstī faktiski bija ārkārtas situācija un Latvijas ziemeļaustrumi ilgstoši palika bez elektroapgādes daudzo bojājumu un atslēgumu dēļ. Grūti skaitļos aplēst, kādus zaudējumus tautsaimniecībai radītu līdzīga situācija 2017. gadā, ja Sadales tīkls nebūtu savlaicīgi investējis elektrotīkla modernizācijā visā Latvijā, mazinot dabas ietekmi, kā arī būtiski uzlabojot elektroenerģijas piegādes drošuma, kvalitātes un nepārtrauktības rādītājus.
Klienti ikdienā to varbūt nemaz nepamana, taču Sadales tīkla veikto investīciju un ieguldītā darba rezultāts ir būtisks – atslēgumu skaits stipru vēju vai vētru laikā mazinās, un ar katru gadu mēs spējam daudz operatīvāk novērst neplānotos elektroenerģijas piegādes pārtraukumus.
Bojājumu skaits 10 gadu laikā ir samazināts par 60% – no 50 tūkstošiem 2007. gadā līdz 20 tūkstošiem 2017. gadā –, un samazinājuma tendence vērojama arī šogad.
Turklāt elektroapgāde bojājumu gadījumos tiek atjaunota būtiski ātrāk. Neplānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgums vienam klientam pērn ir samazinājies līdz 118 minūtēm, savukārt neplānoto elektroapgādes pārtraukumu skaits bija vidēji divas reizes gadā.
Noprotams, ka virzāties arī digitalizācijas virzienā...
Jau sākam skatīties uz tādām lietām kā mākslīgais intelekts: ieliekam loģiku jeb noteiktus algoritmus dispečervadības sistēmās, kas kontrolē elektropārvades līniju darbību, – rezultātā tās jau pašas spēj lokalizēt bojājumu vietas un atjaunot elektroapgādi pa alternatīviem ceļiem. Lai saprastu tehnoloģiju pienesumu, iedomāsimies situāciju – dispečeru vadības centrā brīdī, kad Latviju šķērso negaiss. Protams, līnijās notiek atslēgumi un ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk klientiem atjaunot elektroapgādi. Cilvēka reakcijai un darbībām nepieciešams ilgāks laiks, taču mūsdienās katra minūte tautsaimniecībai rada zaudējumus. Automatizētā sistēma daudz ātrāk spēj reaģēt uz atslēgumu un pieslēdz rezerves līniju faktiski uzreiz visos bojājumos vienlaicīgi, kaut vai visā Latvijā.
Galvenais ieguvums – mākslīgajam intelektam nav fizisku ierobežojumu, tas vienlaikus var veikt tūkstošiem operāciju, ko nevar izdarīt cilvēks.
Tā ir tā jaunā FLIR sistēma – automātiskā bojājumu lokalizācijas sistēma. Un šogad mūsu plānos ir aprīkot ar FLIR vismaz 5% no vidējā sprieguma elektrotīkla darbībām.
Kāds no tā rezultāts: esam investējuši līniju atjaunošanā, ieviesuši jaunas tehnoloģijas – kvalitāte ir ieguvums klientam, bet mums tā ir efektivitāte, mēs uzreiz skatāmies uz to, ka mums vairs nav nepieciešams tik liels darbinieku skaits konkrētu darbu veikšanai, piemēram, lai organizētu bojājumu novēršanu. Viņiem būs jāveic citi darbi, bet šajā jomā konkrētas darbības jau veiks sistēmas. Tāpat arī turpināsim ieviest bojājumu vietu attālinātās fiksēšanas sistēmas, automātiski vadāmos jaudas slēdžus. Katru gadu aizvien vairāk automatizējam savas sistēmas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 11. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
klients nejaukais
*+*