VEF apkaime grib kļūt par Rīgas ekonomiskās dzīves centru

Nesen tika paziņots, ka Rīgas teritorija, kas pazīstama kā VEF apkaime, būs Latvijas viedvalsts modelis. Kā izvēlējāties tieši šo teritoriju? Rīgā ir arī citas teritorijas, kam ir sena industriālās attīstības vēsture un kurās tagad atrodas daudzi uzņēmumi.

Būtisks faktors ir tas, ka tieši VEF apkaimē atrodas tādi lielie uzņēmumi, kam piemīt gatavība uzdrīkstēties «iziet ārpus ierastajiem rāmjiem», ir gatavība veidot dialogu gan savstarpēji, gan ar publisko sektoru – ar valsts iestādēm, ar pašvaldību. Vēl jāpiebilst, ka Vidzemes priekšpilsēta ir viena no lielākajām priekšpilsētām Rīgā, turklāt tieši Vidzemes priekšpilsētā ir augstākais iedzīvotāju apdzīvotības blīvums no visām Rīgas priekšpilsētām. Turklāt ļoti būtisks faktors ir šīs izvēlētās teritorijas – VEF apkaimes – ērtā sasniedzamība. Te ir Brīvības iela, un ir vēl citas ielas, kas nodrošina vieglu, vienkāršu pieejamību, ir plašs sabiedriskā transporta klāsts – autobusi, trolejbusi, tramvaji. Netālu ir arī Čiekurkalna stacija. Tā atrodas septiņu minūšu iešanas attālumā no uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons (LMT) ēkas un piecu minūšu iešanas attālumā no nekustamo īpašumu projekta Jaunā Teika. Jāņem vērā, ka teritorijas ērta sasniedzamība ir ļoti svarīga ne tikai ikdienā, bet arī, piemēram, rīkojot plašas, starptautiska līmeņa konferences un biznesa apspriedes. Vēl arī jāpiemin tas, ka relatīvi netālu no Jaunās Teikas – Aizkraukles ielā – ir vērienīgs zinātnes centrs. Tur atrodas Latvijas Organiskās sintēzes institūts un daudzi citi institūti, kuru pārstāvji arī domā par attīstību un par starptautiskās sadarbības paplašināšanu. Mēs domājam par to, kādā veidā varētu stiprināt saikni ar šiem zinātniskajiem institūtiem.

Svarīgas ir arī asociācijas, kas cilvēkiem rodas, kad tiek pieminēta konkrēta pilsētas teritorija. Ja tiek pieminēts VEF rajons, tad cilvēkiem rodas asociācijas ar jaudīgu, rūpniecisku, uz tehnoloģijām vērstu vidi. Ir svarīgi, lai būtu šādas asociācijas ar kādreizējo rūpniecību, ar šodien strādājošiem uzņēmumiem, nevis tikai teorētiskas vīzijas par to, kas teritorijā varētu būt kaut kad nākotnē. Rezumējot jāteic, ka, protams, Rīgā ir arī citas teritorijas, ko var un vajag attīstīt, bet, piemēram, Zaķusalā vai Lucavsalā nav visu to priekšrocību, ko es nupat minēju.

Kā vērtējat Rīgas pašvaldības ieinteresētību viedo risinājumu ieviešanā?

Sākot ar nelielu atkāpi, jāteic, ka pilsētplānošanā ir svarīgi koncentrēties uz publiskās āra telpas kvalitāti, lai ērti būtu gan gājējiem, gan velosipēdistiem, lai nebūtu problēmu pārvietoties māmiņām ar bērna ratiņiem un lai nebūtu problēmu pārvietoties cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Mūsu mērķis ir savienot šo dzīvošanai ērto vidi ar viedajai pilsētai atbilstošajiem risinājumiem. Pasaulē ir piemēri, kad pilsēta ir iedzīvotājiem draudzīga un vienlaikus arī moderna, te var minēt tādas pilsētas kā Sidneja, Stokholma un Kopenhāgena. Ir arī piemēri Āzijā, teiksim, Dienvidkorejā. Nevar gan noliegt, ka ar viedo risinājumu ieviešanu ne vienmēr viss izdodas vienkārši, – mēdz rasties arī asi konflikti, kad arhitekti apgalvo, ka inženieri pārāk intensīvi laužas pilsētplānošanas nišā, savukārt inženieri pārmet, ka arhitekti domā 18. gadsimta, nevis 21. gadsimta līmenī un pilsētā grib ierīkot tikai pēc iespējas lielākus un pēc iespējas vairāk parkus, skvērus un dārzus.

Atbildot uz jūsu jautājumu, jāsaka – jā, mēs esam sākuši sarunas ar pašvaldības struktūrām un skaidrojam, ka te nav runa par viena uzņēmuma iniciatīvu vai par dažu domubiedru idejām, mēs skaidrojam pašvaldības struktūrām, ka centieni veidot inovatīvu vidi VEF apkaimē apvieno jaudīgus uzņēmumus, kuriem kopumā ir vairāki tūkstoši darbinieku.

Te gan jāteic, ka mums, Latvijas sabiedrībai, raksturīga iezīme ir tā, ka mums ir ļoti grūti par kaut ko vienoties, Latvijā cilvēkiem ir grūti vienoties pat par to, kā svinēt Jāņus un kā organizēt kādu kultūras pasākumu, un par lielu ilgtermiņa projektu kopīgu īstenošanu vienoties ir vēl jo grūtāk. Taču šī neprasme vienoties ir jāpārvar, jo, lai īstenotu vērienīgus ilgtermiņa projektus, vienošanās ir nepieciešamas. Vērienīgu pilsētas teritoriju nevar modernizēt viens uzņēmums tikai ar saviem spēkiem, pat tad ja šim uzņēmumam ir lieli finanšu resursi, jo par teritorijas attīstības vīziju nepieciešams vienoties ar pašvaldību, arī ar valsts iestādēm un ar citiem kaimiņos esošajiem uzņēmumiem.