"Pašlaik ir izveidojusies paradoksāla situācija - ir virkne uzņēmumu, kuru iesaldētos līdzekļus Dinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apņēmusies saskaņā ar likumu izmaksāt līdz 20.decembrim. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka neliels uzņēmums, kam lielākā daļa līdzekļu force majeure rezultātā nav pieejami 20 darba dienas, faktiski ir nolemts bankrotam. Iespējams, citas komercbankas būtu gatavas piesaistīt šos uzņēmumus kā savus klientus, ja vien tām būtu pieejama uzticama informācija par Latvijas Krājbankā iesaldētajiem līdzekļiem," norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
FKTK nekavējoties jānodrošina iespēju (ievērojami ātrāk nekā 20 darba dienu laikā) piekļūt Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem tiem uzņēmumiem, kuriem pienākas izmaksas, vai arī nodrošināt informācijas apmaiņu starp Latvijas Krājbanku un citām Latvijas komercbankām pēc uzņēmumu pieprasījuma, norāda LDDK. Informācijas pieejamība sniegtu būtisku atbalstu tiem uzņēmumiem, kuras izmantoja Latvijas Krājbanku kā savu galveno partneri norēķinu veikšanā.
Kā norāda vairāki LDDK biedri, valstij ir aktīvi jāpiedalās uzņēmumu glābšanā ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem un politisko gribu, pieņemot atbilstošos lēmumus. Tādēļ LDDK aicina izvērtēt iespējas valstij pārņemt Latvijas Krājbankas kredītportfeli ar valsts banku starpniecību, lai garantētu kredītsaistību izpildes nepārtrauktību esošo līgumu ietvaros. Pretējā gadījumā uzņēmumi, kas parādā Latvijas Krājbankai, varot kļūt atkarīgi no bankas administratora rīcības.
"Mēs aicinām Latvijas politiķus, pieņemot lēmumus un izvērtējot risinājuma veidus, aizstāvēt Latvijas uzņēmumu intereses," uzsver L. Menģelsone.
LDDK informē, ka Krājbankas darbības apturēšanā visvairāk cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos. Tāpat apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot Krājbankas norēķinu kartes un nepildot laicīgi saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas – soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem. Tādēļ LDDK ir vērsusies pie valsts un pašvaldību institūcijām, lai aicinātu šo situāciju uzskatīt par ārkārtēju un neuzlikt paredzētās soda sankcijas, līdz situācija tiek atrisināta vai tās atrisināšanai ir redzamas iespējas.