Baltijas lielākie uzņēmumi mājo Lietuvā

Veidojot Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topu, "kompānijas tiek vērtētas pēc iepriekšējā gada apgrozījuma un salīdzinātas arī pēc citiem faktoriem, piemēram, pēc peļņas un darbinieku skaita. Jāpiebilst, ka topā netiek ietverti finanšu pakalpojumu sniedzēji," skaidro Coface pārstāve Dita Bukovska.

Arī gatavojot CAE 500 lielāko uzņēmumu reitingu, "kompānijas tiek vērtētas pēc iepriekšējā gada apgrozījuma rādītājiem, kā arī salīdzinātas pēc darbinieku skaita un citiem faktoriem. Reitingā iekļautās valstis ir Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija", norāda Bukovska.
 

Aug apgrozījums, sarūk peļņa

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā vairāk nekā puse – 29 – uzņēmumu ir no Lietuvas, Igauniju pārstāv 14 uzņēmumu, savukārt no Latvijas, kā jau minēts, ir vien septiņi uzņēmumi, tātad uz pusi mazāk nekā no Igaunijas.

Topa pirmo trijnieku veido Lietuvas uzņēmumi – enerģētikas kompānija Orlen Lietuva, kā arī divas vērienīgas tirdzniecības nozares pārstāves: Vilniaus Prekyba un Maxima Grupe. Reitinga ceturtajā vietā ierindojas Latviju pārstāvošais minerālmēslu vairumtirgotājs Uralkali Trading. Otro augstāko pozīciju topā no Latvijas uzņēmumiem ieguvis informācijas tehnoloģiju produktu un risinājumu izplatītājs Elko grupa (sestā vieta), trešo – mazumtirdzniecības kompānija Rimi Latvia (11. vieta). Baltijas lielāko uzņēmumu reitingā no Latvijas iekļuvis arī ķīmisko vielu tirdzniecības uzņēmums Uralchem Trading (12. vieta), energoresursu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums Latvenergo (13. vieta), mazumtirdzniecības kompānija Maxima Latvija (17. vieta) un degvielas biznesa pārstāvis Orlen Latvija (30. vieta). Augstāko vietu no visiem Igaunijas uzņēmumiem – un tā ir 9. vieta – ieguvusi kuģniecības kompānija Tallink Grupp, kas Latvijā pazīstama galvenokārt ar to, ka nodrošina regulāru prāmju satiksmi maršrutā Rīga–Stokholma, secināms no Coface sagatavotās informācijas. 

Raksturojot Baltijas biznesa vidi, Coface eksperti akcentē, ka, lai gan vadošās kompānijas pagājušajā gadā kāpinājušas apgrozījumu, sīvās konkurences ietekmē ir sarukusi to peļņa. "Spēcīgs Baltijas ekonomiskās attīstības dzinulis ir iekšzemes pieprasījums. Turklāt valstu izaugsmei labvēlīga ir situācija darba tirgū un pieaugošie ieguldījumi pamatlīdzekļos. Tomēr Baltijas valstīm joprojām ļoti būtiska ir arī ārējā vide," uzsver Coface vadītājs Baltijā Mantvīds Štareika un turpina: "Lietuvā un Igaunijā eksporta īpatsvars no nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pērn sasniedza attiecīgi 82% un 72%, savukārt Latvijā šis rādītājs bija 59%, padarot Baltijas valstu atkarību no ārvalstu tirgiem par nozīmīgu faktoru. Lai gan noturīgais mājsaimniecību patēriņš pašlaik daļēji kompensē globālā pieprasījuma mazināšanos, gaidāms, ka Baltijas atkarība no ārvalstu tirgiem šogad rezultēsies zemākajos izaugsmes tempos, kādi piedzīvoti pēdējo triju gadu laikā."

Jāatgādina, ka šā gada jūlijā Latvijas svarīgākās eksporta partneres Eiropas Savienībā (ES) bijušas Lietuva (19,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4%), Vācija (7,2%) un Apvienotā Karaliste (5,8%), savukārt no valstīm ārpus ES nozīmīgākā eksporta partnere bijusi Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā veidojis 9,8%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Jāuzsver arī, ka abas Baltijas kaimiņvalstis jau ilgtermiņā ir ļoti svarīgas Latvijas eksporta partneres.