Latvijas un Baltkrievijas attiecības stabili attīstījušās kopš 1991.gada decembra, kad abas puses parakstīja deklarāciju par labām kaimiņvalstu attiecībām.
Kaimiņvalstu attiecības sāka pasliktināties deviņdesmito gadu otrajā pusē, kas izrietēja no Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES), kurā vēlējās iestāties Latvija, nevienprātību pieaugšanas, norāda organizācija.
Tomēr pēdējos gados situācija mainījusies, un 2009.gadā Latvijas toreizējais premjerministrs Ivars Godmanis un Māris Riekstiņš viesojās Minskā, tiekoties ar prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas slavēja Rīgu par "situācijas izpratni" un "saprātīgām un pragmatiskām attiecībām" ar Baltkrieviju.
Kā norāda Harta 97, Latvija ir viens no svarīgākajiem Baltkrievijas ekonomiskajiem partneriem - pērn Baltkrievijas daļa Latvijas kopējā ārējā tirdzniecībā veidoja 4%, bet Latvijas daļa Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā 3,8%. Savukārt Baltkrievijas eksporta apjoms Latvijā pārsniedza 3,1 miljarda ASV dolāru vērtību, bet Latvijas preču imports Baltkrievijā sasniedza 143,6 miljonus dolāru.
Latvija arī ir būtiska tranzīta valsts Baltkrievijas preču eksportam uz citām valstīm, kā arī pēdējos gados pieaugušas arī savstarpējās investīcijas. Pagājušā gada sākumā Baltkrievijā bija reģistrēti 418 kopuzņēmumi ar Latviju, salīdzinot ar 74 gadu iepriekš.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas investori Baltkrievijas ekonomikā iepludinājuši vairāk nekā 700 miljonus ASV dolāru.
"Izdevīgās biznesa attiecības ar Baltkrievijas partneriem Rīgas politiku pret Baltkrieviju padarījušas divdomīgu. No vienas puses, Latvijas politiķi nevar atbalstīt "Eiropas pēdējās diktatūras" politisko un legālo beztiesiskumu, taču, no otras puses, Rīga baidās, ka ES palielinātais spiediens Baltkrieviju stums Krievijas virzienā," raksta Harta 97.
"Rezultātā izveidota formula, kurā stingri nosodīta Baltkrievijas amatpersonu politika, bet ekonomiskās sankcijas ieviesta ierobežotā apmērā, ar atsauci, ka tās kaitētu iedzīvotājiem un Latvijas ekonomikai," norāda organizācija.
Pēc Harta 97 sacītā, no "Rīgas dzirdamas arī balsis, kas nosoda sankciju politiku un kuru paziņojumi vārds vārdā saskan ar Baltkrievijas amatpersonu izteikumiem. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone paziņoja, ka Latvijai nevajadzētu baidīties būt mazākumā ES, jo attiecībā uz Baltkrievijas jautājumu ekonomisko sankciju ieviešana nozīmēs aptuveni 480 miljonu eiro zaudējumus, bet nav gaidāms, ka Brisele to kompensēs".
"Faktors, ka Latvijas bizness izveidojis ciešas attiecības ar Baltkrievijas uzņēmumiem un citām valsts kontrolētām struktūrām, kļūst aizvien ietekmīgāks. Un līdz ar to vēlme aizstāvēt biznesa intereses par katru cenu, pat maksājot par to ar sadarbību ar "Eiropas pēdējās diktatūras" režīmu, sāk ņemt virsroku pār vēlmi demokratizēt Baltkrieviju," teikts organizācijas paziņojumā.
"Šāda pieeja pilnībā atbilst Minskas interesēm, un sagaidāms, ka Baltkrievijas amatpersonas nemēģinās kaitēt attiecībām ar Latviju, bet, gluži pretēji, mēģinās izmantot Latvijas kanālus komunikācijai ar Eiropas struktūrām," uzskata Harta 97.