Tas ir loģisks situācijas turpinājums, jo arī visvairāk darbinieku un visvairāk ideju rodas tur, kur notiek kustība, ko atkal lielā mērā noteic naudas apjoms. Zem guloša akmens ūdens netek. Tāpēc nav pārsteigums, ka uz jaunuzņēmumu skatuves ir redzami tik maz zinātņietilpīgu komersantu, turklāt situāciju sarežģī arī dažādās vērtību skalas zinātnē un uzņēmējdarbībā.
Lai arī valsts uzstādījums ir atbalstīt uz zinātni balstītus jaunuzņēmumus, un tas ir ļoti pareizi, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka teic, ka tas ir grūti ejams ceļš. Problēma ir tajā, ka zinātnieki pēc savas domāšanas nav tādi, kādi ir uzņēmēji, un otrādi, līdz ar to nav viegli veidot sadarbību. "Bieži vien zinātne cīnās pati ar sevi, zinātnieki ļoti sargā savus izgudrojumus, nevēlas modificēt biznesa vajadzībām. Tradicionāli zinātnieki neuzticas uzņēmējiem, bet veiksmīgi jaunuzņēmumi rodas tad, kad zinātnieki uzticas uzņēmējiem un katrs dara savu darbu. Tā ir sinerģija, ko ir ļoti grūti atrast," vērtē Novicka.
Visu rakstu iespējams lasīt laikraksta Diena otrdienas, 5. decembra, numurā.