Diemžēl studentu skaits dabaszinātņu jomā ir kritiski zems, un tas savukārt rada pamatotus nākotnes draudus šobrīd veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem. Šāda tendence mudina meklēt risinājumus, kā mācīties skolās šodien, lai ne tikai sekmētu nepieciešamās zināšanas un kompetences, bet iekļautos darba tirgū, kurā arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts.
Domājot par XXI gadsimtam atbilstošu nākotnes izglītību, nedrīkstam ignorēt faktu, ka jau patlaban dzīvojam milzīga digitalizācijas lēciena ērā un mākslīgais intelekts īsā laikā ir spējis pārņemt lielu daļu mūsu dzīves, it īpaši rutīnas darbu, ko agrāk darījām pašu spēkiem, taču, neliegsimies, arī krietni lēnāk un neefektīvāk. Izglītības futūristi uzsver, ka darbus, kurus roboti vēl nav pārņēmuši, tie pārņems pavisam drīz. Piemēram, futūrists Gerds Leonhards no Vācijas ir teicis: "Ja strādāsi kā robots, robots pārņems tavu darbu; ja mācīsies kā robots, attapsies, strādājot robotu labā!" Tas skaidri apliecina, ka STEM jomai arī turpmāk būs pievērsta galvenā uzmanība izglītībā, taču ne mazāk būtiski ir pievērsties jautājumiem par cilvēcības un tikai cilvēkiem, nevis mašīnām piemītošo prasmju saglabāšanu mākslīgā intelekta laikā. Tāpēc pienākums, dzenoties pēc augsti kvalificēta darbaspēka, kā arī pietiekamām, labām un pat izcilām zināšanām STEM jomā, ir neaizmirst par cilvēcīgumu, radošumu un iztēli.
Vēl būtiski ir tas, ka nepelnīti maz esam runājuši arī par dzimumu plaisas samazināšanu izglītībā. Nav noslēpums, ka ir virkne jomu, it īpaši zinātnē un tehnoloģijās, kurās tradicionāli dominē vīrieši (tāpat kā pedagoģijā dominē sievietes). Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu, sievietes veido mazāk nekā vienu trešdaļu no pasaules darbaspēka ar tehnoloģijām saistītās jomās. Sievietes strādā 28% informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un matemātikas profesijās un 16% – inženierzinātņu un arhitektūras profesijās. Savukārt Eiropas Savienībā sievietes veido 17% no IKT sektora. Latvijā šie rādītāji ir nedaudz labāki: dati liecina, ka sieviešu īpatsvars nozarē svārstās no 20% līdz 29%. Tāpēc STEAM skolām nākotnē būs izšķiroša loma šo barjeru likvidēšanā un daudzveidības veicināšanā, jo šajā modelī tiek veidota iekļaujoša un atbalstoša mācību vide, iepazīstinot skolēnus ar dažādām jomām un risinot reālās dzīves problēmas.