Cerības par ekonomisko apstākļu uzlabošanos Latvijā tā īsti nepiepildās, neraugoties uz to, ka 2024. gada pirmajā pusē mūsu tautsaimniecībai varētu būt izdevies izvairīties no krituma. Par to liecina gan dažādu nozaru darbības rādītāji par iepriekšējiem periodiem, gan arī pašu uzņēmēju noskaņojuma mērījumi, kas zināmā mērā ieskicē, kas varētu būt sagaidāms nākotnē. Ja runājam par pēdējiem, tikai vienā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aplūkotajām četrām tautsaimniecības sfērām – pakalpojumu nozarē – jūnijā noskaņojums bijis pozitīvs. Taču arī pakalpojumu nozarē, vienkāršotā valodā runājot, statistiķu aprēķini liecina, ka garastāvoklis ir bijis "knapi virs nulles".
Vietējie izsīkst
Eiropas Centrālās bankas lēmums par procentu likmju samazināšanu, lai arī ļoti gaidīts, taču pagaidām nav devis cerēto artavu ekonomikas aktivizēšanā. Tiesa, jāņem vērā, ka ir vasara un, vērtējot globālā mērogā, dažādu veidu darījumu aktivitāte atvaļinājumu sezonā tradicionāli ir zemāka nekā pārējā gada laikā. Iespējams, rudens nāks ar jaunām, pozitīvām vēsmām Latvijas ekonomikai. Taču, kamēr tas nav noticis, redzams, ka mūsu valstī krītas gan rūpnieciskās ražošanas apjoms, gan dažādu darījumu aktivitāte, tas norāda arī uz pieprasījuma kritumu nākotnē. Statistiķi uzsver, ka tieši rūpniecības nozare ir tā, kuras saimniecisko attīstību visvairāk ietekmē pieprasījuma trūkums. Taču vienlaikus rūpniecība Latvijā ir galvenā eksportējošā nozare, un bez rūpniecības izaugsmes nav pamata domāt par pamanāmu un noturīgu valsts kopējās ekonomiskās dzīves aktivizēšanos.
Trūkstot eksporta ieņēmumiem, samazinās iespēja arī kaut ko tērēt, un tas ietekmē tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība un pakalpojumu sfēra. Turklāt pirmajā no pieminētajām nozarēm naudas plūsmu apsīkšana jau sākusi izpausties pārdošanas datu pārmaiņās.
Te jāpiebilst, ka, sarūkot iekšzemes tēriņiem, krītas vietējais pieprasījums pēc rūpniecības precēm un, iespējams, šis process Latvijā jau ir sācies. Par to vedina domāt arī situācija pārtikas rūpniecībā, kuras saražotās produkcijas lielākā daļa tiek realizēta vietējā tirgū. Pārtikas ražošana ir viena no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, un gan pērn, gan šāgada pirmajos mēnešos tā ir demonstrējusi samērā labus izaugsmes rādītājus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 16. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00