Diena jau šonedēļ rakstīja, ka arī patlaban, interneta laikmetā, konferences popularitāti nezaudē, taču, kā secināts sabiedrisko attiecību ekspertu vidē, mainījies konferenču apmeklēšanas mērķis – tagad cilvēki uz konferencēm dodas, lai paplašinātu sadarbības partneru loku, nevis tāpēc, lai gūtu informāciju vai, tā sakot, būtu visur.
Popularitāti nav zaudējušas arī zinātniskās konferences, kurās arī aizvien būtiskāka kļūst tieši socializēšanās un potenciālo sadarbības partneru atrašana, ļauj secināt augstākās izglītības iestāžu pārstāvju Dienai skaidrotais."Konferenču popularitāte un apmeklējums nav mazinājies, jo tiešraides un citi digitāli risinājumi nespēj aizstāt klātesamības sajūtu," norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE) pārstāve Dana Kumpiņa un turpina: "Vairumā konferenču komunikācijai starp dalībniekiem ir tikpat liela nozīme kā programmas saturam. Tam arī tiek pievērsta uzmanība, plānojot konferenci, piemēram, paredzot laiku dalībnieku sarunām."
Kumpiņa arī bilst, ka "bieži nodrošinām konferenču tiešraides internetā, lai nodrošinātu iespēju lielākam skaitam interesentu redzēt konferenci, jo parasti vietu skaits konferencē ir ierobežots".
Visu internetā neatrast
"Digitālajā laikmetā zinātniskās konferences tiek rīkotas pat vēl vairāk nekā iepriekš. Jaunie un topošie zinātnieki tajās piedalās aktīvāk," novērojis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors profesors Gatis Bažbauers. Viņš skaidro, ka patlaban konferences apmeklēt ir lietderīgi, jo ne visu var izlasīt internetā vai noskatīties tiešraidē, bet "konferencēs parasti ir dažādas sekcijas, kurās notiek diskusijas, un, tajās piedaloties, gan zinātnieki, gan studenti gūst plašāku priekšstatu un izpratni par interesējošajiem jautājumiem".
Savukārt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga uzsver, ka dažādas konferences nepieciešamas jaunas sadarbības veidošanai un starptautisku projektu organizēšanai, jo, "tiekoties aci pret aci ar kolēģiem no citām valstīm, raisās sarunas par pētniecības tematiem un rodas idejas par kopējiem projektiem". Uzturoties tikai digitālajā vidē, ieinteresēt starptautiskos kolēģus sadarboties ir daudz grūtāk, pat neiespējami, jo tikšanās klātienē sadarbības projektu veidošanas gaitā ir ļoti svarīga, norāda Blumberga.
Lektori arī ārvalstīs
Arī biznesa augstskolas Turība projektu direktors Valdis Rocēns uzsver, ka "attālinātās saziņas tehnoloģiju straujā attīstība vajadzību pēc klātienes konferencēm un semināriem nav būtiski ietekmējusi".
Rocēns norāda, ka, lai arī klātienes semināru un konferenču mazāk nekļūst, jauno tehnoloģiju ietekmi var novērot aizvien intensīvāk un daudzveidīgāk. "Arvien vairāk konferences tiek translētas interneta tiešraidē, arvien vairāk tajās uzstājas vieslektori, kas fiziski atrodas citā valstī vai citā Latvijas vietā, arvien biežāk konferenču moderatori ļauj uzdot jautājumus arī tiešraides vērotājiem, kas neatrodas konferences telpā," skaidro augstskolas Turība projektu direktors un norāda: "Šī tendence izvirza augstas prasības tehniskajam aprīkojumam, un mēs konferenču telpas apgādājam ar mūsdienīgāko un kvalitatīvāko tehniku."
Pret plaģiātismu
"Interneta un moderno informācijas tehnoloģiju straujā izplatība veicina konferenču organizēšanu," uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studiju prorektors Aigars Laizāns un ir pārliecināts, ka "modernās tehnoloģijas atvieglo informācijas izplatīšanu par konferencēm, kā arī nodrošina to veiksmīgu un efektīvu norisi un organizēšanu. Pateicoties tehnoloģiju radītajām iespējām, rīkojam starptautiskās konferences elektroniski, nodrošinot tiešraidi dalībniekiem, kuri nevar piedalīties klātienē".
LLU studiju prorektors mudina ņemt vērā vēl vairākus, ar modernajām tehnoloģijām saistītus aspektus: "Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, programmām un programmatūrām, iespējams zinātniskās publikācijas pārbaudīt plaģiātisma sistēmā (piemēram, CrossRef.org Similarity Check), publicēt konferenču rezultātus elektroniski, kā arī ērtāk sazināties ar konferences dalībniekiem un nodrošināt automātisko reģistrēšanos sistēmā. Turklāt jaunās tehnoloģijas nodrošina, ka arvien vairāk cilvēku uzzina par mūsu zinātnieku un pētnieku pētījuma rezultātiem un tādējādi tiek veicināta sadarbība ar dažādu valstu augstskolu zinātniekiem."
Interneta laikmetā konferenču organizēšana nemazinās, bet ir efektīvāk īstenojama, rezumē Laizāns.
Sargā savas idejas
Par spīti tam, ka interneta un moderno informācijas tehnoloģiju straujā izplatība mainījusi konferenču jomu, jāteic, ka Latvijas Universitātē (LU) konferenču skaita samazinājums nav liels, uzsver LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš. "Konferences arvien ir vieta, kur zinātniekiem un pētniekiem satikties aci pret aci, diskutēt par pētījumiem un to rezultātiem, kā arī prezentēt sevi un savus atklājumus. Konferences arvien ir ļoti efektīvas, lai pētnieks kļūtu atpazīstams un pamanāms," teic LU prorektors un turpina: "Vēl viens svarīgs faktors – neviens pētnieks nekad ar savām pētnieciskajām idejām nedalīsies virtuālajā vidē, jo tur tās viegli var noplūst. Šīs idejas un iespējamā sadarbība ar kolēģiem tiks pārrunāta pēc konferences vai konferences laikā zem četrām acīm."
Tiešā komunikācija, kā norāda Segliņš, ir neaizstājama, "tā palīdz ģenerēt idejas un arī apmainīties ar kritiku. Turklāt atsevišķām konferencēm ir pieejas ierobežojumi, kas nodrošina to, ka informācija paliek tikai konkrētu pētnieku vidē, kas īpaši svarīgi ir gadījumā, ja pētījuma rezultāts ir komerciāls".
Patlaban virtuālās komunikācijas tehnoloģijas visai lielu lomu spēlē "pašā pētniecības procesā, piemēram, kad idejas jau apspriestas un pie tām sācies darbs. Tad ideju apmaiņa pārsvarā notiek tikai tīmeklī. Tas tāpēc, ka arvien vairāk pētnieciskie projekti tiek veidoti, sadarbojoties vairāku valstu pētniekiem. Virtuālā komunikācija katram ļauj palikt savā vidē, savā valstī, tāpēc ir daudz lētāka, ātrāka un efektīvāka," skaidro LU prorektors.
Segliņš arī aicina ņemt vērā, ka "liels mīnuss virtuālajai komunikācijai, tajā skaitā virtuālajām konferencēm, ir komunikācijas kļūdas", un norāda, ka "zinātne šajā ziņā ir ļoti ciniska" un pētniekiem šādas, pat nejauši pieļautas komunikācijas kļūdas var nepatīkami ietekmēt karjeras turpmāko attīstību.
Svarīgs ir radošums
"Regulāri rīkojam akadēmiskas un zinātniskas ievirzes konferences, seminārus un diskusijas, kas ir plaši apmeklētas un populāras gan docētāju un studējošo, gan kultūras un mākslas nozaru praktiķu vidē," stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe.
LKA prorektore secinājusi, ka "informācijas tehnoloģiju izplatība nevis samazina, bet palielina LKA rīkoto konferenču un semināru auditoriju, jo gandrīz vienmēr tiek nodrošināta konferences translācija. Tā interesentiem ļauj sekot konferences programmas gaitai arī attālināti. Konferenču rīkošanā LKA izmanto dažādus formātus, programmā daudzveidīgi tiek izmantotas digitālās vides iespējas, tiek integrētas diskusijas un citas interaktīvas un līdzdalības aktivitātes".
Pēc Laķes domām, konferenču dalībnieku skaitu palielina svarīgu un aktuālu tematu iekļaušana programmā, viedokļu līderu izvēle referentu statusā, kā arī auditorijas interesēm piemērotas referentu prezentācijas. "Auditorijas interesi raisa ne tikai atraktīvas prezentāciju formas, bet arī pētījumos izmantotas inovatīvas pieejas, modernas datu ieguves metodes un oriģināli secinājumi. Arī akadēmiskas, zinātniskas ievirzes konferences programmu var veidot radoši un radošu," uzsver LKA prorektore.