Jaunuzņēmumu iespēju laiks, kas jāprot izmantot gudri

Patlaban Latvijas biznesa vides aktualitāte ir jaunuzņēmumu attīstība. Kāpēc jaunuzņēmumi kļūst pamanāmi tieši šobrīd?

Pēdējos piecos gados notikušas milzīgas pārmaiņas, kas paver iespējas maziem Latvijas jaunuzņēmumiem konkurēt globālajos tirgos. Turklāt tagad, salīdzinot ar laiku pirms dažiem gadiem, plašāk pieejamas komunikācijas tehnoloģijas un samazinājušās to lietošanas izmaksas. Patlaban uzņēmums var atrasties Bolderājā un sniegt pakalpojumus klientiem ASV. Arī norēķinos viss ir nokārtojams ar globālajiem maksājumiem. Pirms pieciem gadiem šādas iespējas bija ievērojami šaurākas. Arī preču nosūtīšana kļūst aizvien lētāka, samazinās loģistikas izmaksas. Tas nozīmē, ka maziem, jauniem Latvijas uzņēmumiem ir tik plašas iespējas konkurēt starptautiskā mērogā kā vēl nekad agrāk. Jaunuzņēmumu jomā daži jauni cilvēki var sākt biznesu un atrast savam uzņēmumam klientus ASV, Āzijā, Austrālijā. Patlaban pieejamās iespējas cilvēkiem ir mudinājums domāt pašiem par savu biznesu un censties savu biznesu arī izveidot. Šāda tendence ļauj attīstīt jaunuzņēmumu segmentu daudz straujāk nekā iepriekš.

Vēl viens būtisks aspekts ir tas, ka arī kapitāls kļūst aizvien globālāks un aizvien pieejamāks. Pirms gadiem 15, kad es sāku strādāt tehnoloģiju jaunuzņēmumu segmentā, nauda atradās ASV – galvenokārt Silīcija ielejā, mazliet arī Ņujorkā, mazliet Bostonā. Tagad nauda ir ļoti plaši pieejama.
 
Uzņēmēji gan mēdz sūdzēties, ka naudu biznesa attīstīšanai nav viegli piesaistīt.

Ir uzņēmēji, kuri vienmēr mēdz sūdzēties un turpmāk allaž sūdzēsies – arī par to, ka viņiem nedod pietiekami daudz naudas, bet, objektīvi vērtējot, patlaban naudas piesaiste uzņēmējdarbībai nav problēma. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka vēl nekad iepriekš nav bijis tik piemērots laiks tam, lai Latvijā sāktu globālu, digitālu biznesu.

Jūsuprāt, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kas šogad stājies spēkā, arī palīdz?

Ir svarīgi vienoties, ko īsti nozīmē termins "jaunuzņēmums". Reizēm termini tiek lietoti neprecīzi, respektīvi, nav tā, ka ikviens jauns uzņēmums ir tas, ko pasaulē apzīmē ar jēdzienu startup. Jaunuzņēmums, kas atbilst globāli lietotajam jēdzienam startup, ir uzņēmums, kas ir ne tikai jauns, bet kuram ir arī potenciāls ļoti ātri izaugt par lielu uzņēmumu. Jaundibināts uzņēmums, kuram nav ne plānu, ne potenciāla strauji augt, nav dēvējams par jaunuzņēmumu globāli lietotā jēdziena startup izpratnē.

Kā vērtējat likuma būtību, respektīvi, likuma garu, nevis likuma burtu?

Šis likums ir valsts pirmais solis, cenšoties nodrošināt atbalstu jaunuzņēmumu jomai. Kopumā tas, vai Latvijas likumdošana ir sakārtota atbilstoši šāda biznesa uzsākšanai, pat nav būtiskākais faktors. Daudz būtiskāks faktors ir ikviena uzņēmēja spēja pašam izgudrot kaut ko jaunu, turklāt ne tikai izgudrot, bet arī ieviest dzīvē. Ļoti svarīgi ir prast komercializēt ideju. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir ideāls laiks tiem cilvēkiem, kam ir biznesa idejas, vēlme mērķtiecīgi strādāt sava uzņēmuma izaugsmes virzienā un neatlaidība, lai idejas īstenotu. Patlaban mēs arī redzam lielu skaitu jaunuzņēmumu, kas jau savas pirmās veiksmes sasniedz, attīstās un sāk piesaistīt ārzemju investorus, viņu kapitālu.
Latvijas veiksmes stāsts, par ko, manuprāt, publiski stāsta pārāk maz, ir Mikrotīkls, ko mēs pazīstam arī kā MikroTik. Gandrīz jebkurš Igaunijas iedzīvotājs zina, kas ir Skype, bet reti kurš Latvijas iedzīvotājs zina, kas ir MikroTik, jo tas nav uz plašu patērētāju loku vērsts zīmols.

Par Mikrotīklu gan zina maz arī tāpēc, ka šī uzņēmuma pārstāvji pēc plašas publicitātes netiecas.

Jā, tā ir, taču Mikrotīkls ir uzņēmums, par kuru interesējas investori, piemēram, no Londonas. Mikrotīkls ir arī uzņēmums ar nopietniem darbības apjomiem un ar tādiem peļņas rādītājiem, kas ir trīskārši, salīdzinot ar konkurentiem viņu industrijā.

Jaunuzņēmumiem ir perspektīvas tikai konkrētās nozarēs vai arī nozarei nav nozīmes?

Nozarei nav nozīmes, bet visbiežāk jaunuzņēmumiem ir saikne ar inovācijām, ar tehnoloģijām, ar tādiem biznesa modeļiem, kuros iekodēta iespēja uzņēmumam augt ļoti strauji. Bieži jaunuzņēmumi sastopami informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, jo tieši IT jomas uzņēmumiem pēc būtības ir potenciāls augt strauji un vērienīgi, ir potenciāls, kā mēdz teikt, mērogoties. Jaunuzņēmumi var būt arī saistīti ar tehnoloģiju jomu plašākā kontekstā, ne tikai ar IT jomu, bet arī, piemēram, ar elektrotehnoloģijām. Taču tehnoloģiju nozare parasti ir jaunuzņēmumu biznesa modeļa pamatā.

Izklausās pēc ideāla biznesa  –  ātra izaugsme, atbilstība 21. gadsimta tendencēm.

Jā, bet jāņem arī vērā, ka jaunuzņēmumiem ir augsti riski. Ja parādās svārstības tirgū, tad tehnoloģiju jaunuzņēmumam risks darbību beigt, pat īsti neattīstoties, ir ļoti liels. Ja salīdzinām ar jaundibinātu, mazu frizētavu, tad profesionālam frizierim, atverot savu frizētavu, biznesa risks ir zems. Matu griešana cilvēkiem būs vajadzīga vienmēr. Labam frizierim, kurš prasmīgi strādā, prot veiksmīgi komunicēt ar klientiem un no klientiem prasa samērīgu cenu, vieta tirgū būs vienmēr un arī savs klientu loks būs vienmēr. Viss atkarīgs tikai no paša friziera profesionalitātes.

Jaunuzņēmuma bizness savukārt var izdoties, un tad jaunuzņēmums ļoti strauji aug, bet bizness var arī neizdoties, un tad bizness tikpat strauji beidzas. Te jāņem arī vērā, ka jaunuzņēmumu būtiskākais kapitāls ir cilvēki, kuri šajos uzņēmumos iesaistījušies un strādā, līdz ar to lielākie izdevumi jaunuzņēmumos parasti ir algas. 

Lai uzņēmums piesaistītu tiešām profesionālus speciālistus, jāmaksā konkurētspējīgas algas, bet tam nepieciešami finanšu resursi. Kur jaunuzņēmumiem ņemt naudu konkurētspējīgām algām gudriem speciālistiem?

Te jāteic – vislabākā valsts palīdzība būtu ļaut jaunuzņēmumam izdzīvot līdz brīdim, kad jaunuzņēmums sasniedz tādu līmeni, ka to ir gatavi atbalstīt investori ar savām investīcijām vai arī ir atrasts noieta tirgus un ienāk maksa par pakalpojumiem. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir vērsts uz to, lai samazinātu izmaksas par darbiniekiem saistībā ar nodokļiem, lai nodrošinātu to, ka uzņēmums var pēc iespējas ilgāk dzīvot.

Nav jau tā, ka jaunuzņēmumi sāks maksāt divreiz lielākas algas tāpēc, ka ir samazināti nodokļu maksājumi. Jaunuzņēmumu vidē populārs ir termins «skrejceļš», un tiek domāts: «Cik garš ir mana jaunuzņēmuma skrejceļš līdz brīdim, kad man jāuzsāk lidojums, proti, ar jaunuzņēmuma darbību saistītos izdevumus jāspēj nosegt no tās naudas, ko nodrošina klienti vai iegulda investori?»

Cik ilgi valstij būtu jāatbalsta jaunuzņēmums, piemēram, pieļaujot zemākus nodokļus?

Brīdī, kad uzņēmums kļūst veiksmīgs, tā apgrozījums sasniedz nopietnas summas un parādās peļņa, valstij atbalsts jāpārtrauc, un šim uzņēmumam jāmaksā nodokļi tādā pašā apjomā kā jebkuram citam uzņēmumam. Ja runājam par laika periodu, tad, ja kāds jaunuzņēmums piecus gadus mēģina sākt biznesu, bet bez panākumiem, visticamāk, no konkrētās biznesa idejas jāatsakās un jāmēģina attīstīt citu biznesa virzienu. Rezumējot jāteic, valsts atbalsta sniegšana jāfokusē uz tiem uzņēmumiem, kuriem atbalsts var paaugstināt dzīvotspēju agrīnajā attīstības stadijā.

Kā vērtējat, vai Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir tāds, kādu to vēlējās redzēt uzņēmēji? Nav noslēpums, ka reizēm normatīvie dokumenti netiek pieņemti tādā redakcijā, kādu gaidījuši uzņēmēji, uz kuriem tie attiecas.

Vienmēr var gribēt labākus likumus, bet fundamentāli būtiskākie punkti likumā ir ietverti, un te noteikti jāpiemin samazinātais sociālās iemaksas apjoms.

Nākotnē gan būtu jāpaplašina atbalstāmo jaunuzņēmumu loks, piemēram, ietverot arī tos uzņēmumus, kurus finansē tā dēvētie biznesa eņģeļi. Tajā pašā laikā ļoti skaidri jānosaka kritēriji, kas vispār ir, kas nav jaunuzņēmums. Latvijā diemžēl ir daudz cilvēku, kuri allaž grib shēmot, izmantojot dažādas nodokļu atlaides. Ministrijām bija ļoti spēcīga vēlme novērst shēmošanas iespējas, un kā kritērijs tika aktualizēta riska kapitāla piesaiste. Riska kapitāla finansējums ir kā vārti, lai palīdzētu saprast, kurš ir, kurš nav jaunuzņēmums.

Vai jaunuzņēmumi nerada risku, ka Latvijā kļūs vairāk cilvēku ar cienījama līmeņa ienākumiem, bet vāju sociālo aizsardzību?
 
Es domāju, ka cienīja līmeņa ienākumu šajā segmentā nebūs. Ja uzņēmējs piesaista savam biznesam privāto investoru un investīcijas izmanto, lai maksātu sev lielu algu, tad tāda uzņēmēja bizness ilgi neizdzīvos, investori viņa biznesā otro reizi neieguldīs. Uzņēmējs, kurš investīcijas izmanto, lai pats sev nodrošinātu turību, labu reputāciju biznesa vidē zaudēs ļoti ātri. Gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā uzņēmēji cits citu pazīst un ātri konstatē, kurš uzņēmējs tiešām domā par savu biznesu un tā attīstību, bet kurš koncentrējas tikai uz personisko labklājību. Es domāju, ka jaunuzņēmumu segmentā īstermiņa domāšana, izmantojot līdz ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu pieejamās nodokļa atlaides nevis biznesa attīstībai, bet personīgās labklājības paaugstināšanai, nebūs vērojama.

Kā ar vājās sociālās aizsardzības problēmu?

Latvijā vājā sociālā aizsardzība nav tikai jaunuzņēmumos iesaistīto cilvēku problēma, bet arī, piemēram, mikrouzņēmumos iesaistīto cilvēku problēma. Nedomāju, ka tieši jaunuzņēmumu darbinieku sociālās aizsardzības jautājums kļūs par globālu Latvijas problēmu. Jaunuzņēmumu nodokļu atvieglojumi, kas saistīti ar zemāku sociālo aizsardzību, attiecas uz relatīvi neilgu – ja salīdzina ar vidējo cilvēka darba mūža ilgumu – periodu, tikai uz dažiem gadiem. Protams, jaunuzņēmumu darbinieki uzņemas risku. Tomēr darbiniekiem, kas izvēlas strādāt jaunuzņēmumā, lielākais risks saistās nevis ar zemo sociālo aizsardzību, bet gan ar to, ka nav zināms, cik ilgi šāds jaunuzņēmums vispār pastāvēs, respektīvi, cik ilgi vispār būs konkrētā darba vieta. Pieļauju, ka ne mazums jaunuzņēmumu pastāvēs ilgi, kļūs veiksmīgi un pāries tajā režīmā, kurā ir pilna apjoma – nevis samazināts – sociālais nodrošinājums. Turklāt jāņem vērā, ka ir arī atbalsta forma, kas attiecas uz augsti kvalificētiem jaunuzņēmumu darbiniekiem, un te paredzēta pilna apjoma sociālā apdrošināšana.

Varbūt Latvijas sabiedrībai vienkārši jāpierod, ka biznesa sākumposmā jārēķinās ar vāju sociālo aizsardzību?

Jā, tā ir. Turklāt lielākā daļa jaunuzņēmumu darbinieku ir gados jauni cilvēki, kuriem ir laba veselība un veselības aprūpes izdevumi – niecīgi.

Turklāt daudziem 20–25 gadus veciem biznesa sācējiem īpaši rūp iemaksas pensijai?

Tieši tā. Tomēr gribu arī uzsvērt, ka darbu jaunuzņēmumā, saņemot samazinātu sociālo nodrošinājumu, nevajadzētu uzskatīt par ilgtermiņā pieļaujamu procesu. 

Pastāv viedoklis, ka jaunuzņēmumu vide Latvijā kļuvusi pievilcīgāka nekā Lietuvā, tāpēc jaunuzņēmumi no Lietuvas varētu pārcelties uz mūsu valsti. Piekrītat?

Pēc Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma stāšanās spēkā patiešām par Latviju jūtama liela interese no Lietuvas jaunuzņēmumu pārstāvjiem. Var teikt, ka Latvijas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir mūsu valsts inovācija. Grūti gan pateikt, vai tāpēc milzīgs skaits Lietuvas uzņēmumu pārreģistrēsies Latvijā, bet likuma mērķis jau arī nav panākt, lai Latvijā pārreģistrētos Lietuvas uzņēmumi. Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tiem uzņēmumiem, kuri tiek dibināti Latvijā, ir lielāka dzīvotspēja, lai šie uzņēmumi izaug lieli, ir veiksmīgi, nodarbina lielu skaitu darbinieku, maksā labas algas saviem darbiniekiem un lielas summas nodokļos valstij.

Kā vērtējat jaunuzņēmumu vidi Igaunijā?

Igaunija jaunuzņēmumu jomā sasniegusi vairāk nekā Latvija, bet, manuprāt, tas saistīts ar Skype veiksmes stāstu. Cilvēki ne vienmēr novērtē to, cik liela ietekme uz Igaunijas ekonomisko un politisko vidi ir Skype veiksmes stāstam. Daudzi Igaunijas iedzīvotāji ir Skype lietotāji, un Skype tiek asociēts tieši ar šo valsti. Igaunijas iedzīvotāji lepojas ar Skype. Turklāt Skype projektā nopelnītā nauda lielā mērā tika ieguldīta turpat, Igaunijā. Ja kāds ierosina Skype līdzīgu ideju, tad kopumā Igaunijas sabiedrībai un arī politiskajai videi pret to ir pozitīva attieksme. Latvijā šāda pozitīva piemēra nav.

Jūsuprāt, Latvijā izglītības joma sagatavo cilvēkus, kuri varētu radīt Skype līdzīgus biznesa veiksmes stāstus?

Latvijā jau tagad ir daudz jaunuzņēmumu dibinātāju, pastāvot tādai izglītībai, kāda nu tā ir. Un Latvijā jau tagad, pastāvot pašreizējai izglītības sistēmai, ir ļoti daudz intelektuāli spēcīgu, radošu un strādīgu cilvēku.

Divas lietas, ko gan vairāk vajadzētu attīstīt izglītības jomai, ir, pirmkārt, jau skolas gados jauniešiem nodrošināt spēcīgākas zināšanas matemātikā, fizikā, informācijas tehnoloģijā, otrkārt, jau skolā mācīt ne tikai faktus, bet arī mācīt to, kā organizēt un vadīt projektus, kā sadarboties ar citiem cilvēkiem. Darba tirgus nākotnē prasīs aizvien lielāku elastību. Ikvienam – gan vadītājam, gan palīgstrādniekam – darba dzīves laikā nāksies apgūt aizvien jaunas prasmes. Somijas izglītības sistēma ir ļoti veiksmīga tieši tāpēc, ka bērniem un jauniešiem tiek mācīta inovatīva, elastīga domāšana.