Eiropas Centrālās bankas agresīvā monetārā politika, kurai realizējoties nedaudz ilgāk nekā gada laikā eiro bāzes procentu likme pieauga no 0% līdz 4,5%, radīja strauju aizdevuma likmju sadārdzināšanos. Tai sekoja bažas par to, ka arī valstīm savu finansiālo saistību pārfinansēšana būs ievērojami sarežģītāka, nekā bija iepriekš. Turklāt šo procesu apgrūtinātu arī vājie ekonomikas dati praktiski visā eirozonā. Jānorāda arī, ka aizvien vairāk kļūst tādu Eiropas valstu, kuras piedzīvo ekonomisko lejupslīdi. Līdz ar to arī valsts kasi piepildīt parādu maksāšanai kļūst aizvien grūtāk.
Cikla beigas
Iemesls iepriekš straujajai procentu likmju celšanai bija inflācijas nonākšana vairāku gadu desmitu augstākajos punktos. Lai straujo cenu skrējienu piebremzētu, centrālās bankas tradicionāli veic procentu likmju kāpināšanu. Tas nav nekas ārkārtējs. Šāda rīcība sadārdzina aizdevumus, un līdz ar to samazina gan patēriņu, gan arī cenu pieauguma tempu. Šo procesu rezultātā inflācija krītas. Vienlaikus augstāka procentu likme nes līdzi arī lielāku, no jauna izlaisto parāda vērtspapīru ienesīgumu un tādējādi arī lielāku investoru interesi par šiem vērtspapīriem. Tas arī veicina vietējās valūtas vērtības pieaugumu. Jo augstāks ir vietējā valūtā izlaisto parādu vērtspapīru ienesīgums, jo mazāk vietējo līdzekļu aizplūst vērtspapīru iegādei citos tirgos un attiecīgi vairāk naudas ieplūst vietējās parādzīmēs un obligācijās. Vienlaikus tas ceļ arī pieprasījumu pēc vietējās valūtas un tās kurss pieaug.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 8. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00