Pēc ekonomistes Raitas Karnītes domām, nozares, kuras potenciāli varētu iegūt no Covid-19 uzliesmojuma, būtu jādala divās daļās. Pirmā no tām – nozares, kuras iegūst no ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un to ietvaros ieplūstošās naudas. Ekonomiste uzskata, ka te noteikti jāmin būvniecība. Tāpat, pēc viņas domām, pie ieguvējiem jāpieskaita biomedicīna un zinātne. Savukārt otro sadaļu pārstāv nozares, kuras ātri pārorientējās uz pandēmijas laikā pieprasīto preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Tomēr šeit jāpievērš uzmanība atsevišķām niansēm. Kā lielāko ieguvēju šo nozaru vidū R. Karnīte min informācijas tehnoloģijas (IT) industriju. Taču tautsaimniecības eksperte vienlaikus norāda uz to, ka ne visiem IT uzņēmumiem Covid-19 izpausmes uzliesmojums bijis vēlīgs. Proti, problēmas ir bijušas ar "dzelžiem", jo kavējušās piegādes. Arī dažādu aizsargmasku un dezinfekcijas līdzekļu ražotāji bijuši ieguvēji, tomēr jautājums esot par to, cik ilgi uzņēmumi varēs uzturēt lielus šo preču ražošanas apjomus.
Īsāki ceļi
Viena no pandēmijas izraisītajām ekonomikas izmaiņu iezīmēm ir īsāki ražošanas piegāžu ceļi. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas ekonomista Jāņa Hermaņa domām, gaidāms, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēs starptautisko pārvadājumu nozares – aviāciju, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumus, izmitināšanu, ēdināšanu un ar tām saistītas nozares, piemēram, izklaides un atpūtas objektus, taksometru pārvadājumus, jo cilvēki kādu laiku varētu baidīties no ceļošanas un tā varētu kļūt arī dārgāka, pastiprinot dažādus profilaktiskos pasākumus.
LDDK eksperts uzskata, ka Covid-19 krīzes rezultātā samazināsies kravu pārvadājumi pa jūru, it īpaši tālie pārvadājumi, jo tiks saīsinātas līdzšinējās piegādes ķēdes. "Ņemot vērā krīzes laikā iegūto pieredzi, daļa uzņēmumu un to darbinieku turpmāk plašāk izmantos attālinātā darba iespējas. Tas nozīmē, ka daļēji varētu samazināties biroja telpu noslodze un valsts iekšējais pasažieru transports," potenciālās izmaiņas turpina ieskicēt Hermanis.
Viņš atsaucas uz šobrīd pieejamo informāciju, kuras statistika norāda, ka no krīzes īpaši ir cietušas autobūve, apavu, apģērbu un mēbeļu ražošana – tātad nozares, kas ražo ilgas lietošanas preces. "Iespējams, ka noteikta sabiedrības daļa tās arī tuvākajā laikā pirks retāk nekā agrāk, ja būs pasliktinājusies to finansiālā situācija," piebilst LDDK tautsaimniecības norišu speciālists.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!