Mazāk turīgajiem
Swedbank ekonomiste Linda Vildava atgādina, ka pārtika ir būtiska iedzīvotāju patēriņa sastāvdaļa, proti, vidēji tā veido aptuveni piekto daļu iedzīvotāju patēriņa groza. Pēc ekonomistes domām, no PVN likmes samazinājuma pārtikai iegūtu mazāk turīgo iedzīvotāju daļa, taču ieguvums būtu arī turīgākajām mājsaimniecībām. "Taču pozitīvais efekts būtu tikai tad, ja iedzīvotājs iepērkas pie tāda komersanta, kurš maksā nodokļus un kurš PVN samazinājumu pilnā apmērā atspoguļo pārtikas cenās," piebilst Vildava.
Arī Strautiņš norāda, ka vēl viens būtisks aspekts, ko gandrīz nepiemin, bet kas varētu būt svarīgs attiecībā uz dārzeņiem – samazinātais PVN pārdala tirgu no mazajiem audzētājiem, kuri drīkst nemaksāt PVN, par labu lielajiem ražotājiem un importētājiem, kuriem šādu iespēju – nemaksāt PVN – ir daudz mazāk vai nav vispār.
"No vienas puses, te redzam, ka tiek veicināta intensīvas lielražošanas attīstība, tiek celts darba ražīgums. No otras puses, tiek mazinātas iespējas cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem piepelnīties ar mājražošanu. Te nav pilnīgi pareizas atbildes, kā ir labāk," spriež Luminor eksperts.
Strautiņš nedomā, ka līdz ar PVN samazināšanos pārtikai notiks naudas novirzīšana citos tautsaimniecības segmentos. "PVN samazināšanas rezultātā valsts iedzīvotāji iegūtu kā pārtikas pircēji, bet zaudētu kaut kā citādi – piemēram, zaudētu kā nodokļu maksātāji vai kā valsts pakalpojumu saņēmēji," secina Strautiņš.
Arī Vildava izsaka viedokli, ka
PVN likmes samazināšana pārtikai nebūtu efektīvs veids, kā ilgtermiņā uzlabot tieši mazāk turīgo iedzīvotāju situāciju.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 12. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
oskars