Klimata pārmaiņas maina dzīvesveidu

Klimats ir laikapstākļu režīms ilgtermiņā mūsu dzīves telpā. Laika gaitā pakāpeniski tas mainās, arī zemes klimats vēstures laikā ir mainījies, turklāt vairākkārt, pārejot no aukstākiem uz siltākiem periodiem. "Arī tagad mēs runājam par klimata pārmaiņām, tikai atšķirībā no iepriekšējām šīs notiek krietni straujāk – iepriekšējās notika gadu tūkstošu un miljonu laikā, turpretim tagad tās novēro dažās desmitgadēs. Šīs klimata pārmaiņas nav dabiska iemesla izraisītas – tās ir cilvēka rīcības rezultāts. Tās mēs esam izraisījuši, sākot izmantot fosilos energoresursus," runājot par Latvijas līdzatbildību klimata pārmaiņu jomā, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Parīzes nolīgums

2015. gada decembrī tika apstiprināts un 2016. gadā ir stājies spēkā Parīzes nolīgums, kas ir globāls nolīgums klimata pārmaiņu jomā un attiecas uz laikposmu no 2020. gada.

Nolīguma mērķis ir apvienot visas pasaules valstis cīņā pret klimata pārmaiņām un stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai. Tas nozīmē noturēt globālo sasilšanu būtiski zem divu grādu pēc Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda pēc Celsija robežās, jo tas ievērojami samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmi. Parīzes nolīgums paredz arī uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei un sekmēt noturīgumu pret šīm pārmaiņām, kā arī veicināt investīciju virzīšanu saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

"Nolīgums nosaka pienākumus visām pasaules valstīm," uzsver I. Prūse un turpina: "Šobrīd spēkā vēl ir Kioto protokols (ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokols, kas tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu – red.), taču tas nosaka pienākumus tikai industriāli attīstītajām valstīm, savukārt jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnai un Indijai, pienākumu nav. Taču ir zināms, ka tieši šajās valstīs pašlaik ļoti strauji attīstās ekonomika un tās ļoti spēcīgi jau tagad ietekmē klimatu. Parīzes nolīgums salauž šo robežšķirtni starp attīstītajām un attīstības valstīm un nosaka, ka visām valstīm ir pienākums sniegt savu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā." Nozīmīgi, ka papildus Parīzes nolīgums nosaka arī pienākumu pielāgoties klimata pārmaiņām. 1997. gadā, kad apstiprināja Kioto protokolu, bija vēl cerība, ka klimata pārmaiņas izdosies novērst. "Pašlaik redzam, ka klimata pārmaiņas jau notiek, un zinām arī, ka, pat ja tagad izdarīsim visu nepieciešamo, lai ierobežotu pārmaiņas, tās uzreiz neapstāsies, jo ir jau sākušās. Attiecīgi ir jāpielāgojas nenovēršamajam," saka I. Prūse.

Kioto protokols ir spēkā līdz 2020. gadam, savukārt no 2021. gada spēkā stāsies Parīzes nolīgums. "Papildu trešais nozīmīgais mērķis, kas ir arī ļoti būtisks un ko es bieži izceļu kā svarīgāko, – Parīzes nolīgums nosaka, ka visas turpmākās investīcijas jāiegulda, ņemot vērā nepieciešamību samazināt emisijas, nodrošināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (OMA) un pielāgoties klimata pārmaiņām. Par to ir vienojušās visas pasaules valstis, to atbalsta ļoti liela daļa lielo starptautisko uzņēmumu, ļoti daudzas pašvaldības, un tā principā ir kā kustība, kā vēstījums, ko pašlaik īsteno ne tikai valdības. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo ir devis milzīgu dzinuli," skaidro VARAM Klimata pārmaiņu departamenta vadītāja un piebilst: "Tā ir ne tikai goda lieta, bet veselā saprāta un izdzīvošanas lieta, jo klimata pārmaiņas rada būtiskus draudus mūsu dzīvesveidam uz zemes. Ja tos neierobežosim, mūsu dzīve ļoti negatīvi mainīsies, turklāt mainīsies nevis nākamo paaudžu, bet jau mūsu dzīve. Mēs krietni izjutīsim šīs klimata pārmaiņas, ja tās nenovērsīsim."

Aprēķināts, ka, izvērtējot visus klimata pārmaiņu radītos riskus un iepriekš tiem sagatavojoties, nākotnē būtu iespējams izvairīties no daudzu miljonu zaudējumiem. Piemēram, vidēji katrs klimata pārmaiņu adaptācijas pasākumos tagad ieguldītais eiro tuvā nākotnē varētu novērst ap sešiem eiro lielus zaudējumus.

Patērētāja lēmumi

Eiropas Savienība (ES) jau kopš 2013. gada ievieš visaptverošu klimata politiku, kas virzīta vismaz uz 80% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu. "Eiropas Savienība bija viena no pirmajām pasaulē, kas sāka mērķtiecīgu klimata politikas plānošanu un ieviešanu. Sākumā tās politika neaptvēra pilnīgi visas emisijas, no 2005. gada tika aptverta apmēram puse no emisijām un tika sākts darbināt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, savukārt kopš 2013. gada visas ES emisijas tiek aptvertas ar izstrādātām klimata politikām. ES mērķis ir samazināt emisijas līdz 2050. gadam vismaz par 80–95%, taču šogad Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar pārskatītu ilgtermiņa redzējumu, jo, ņemot vērā, cik strauji attīstās klimata pārmaiņas, iespējams, ir jānosaka straujāki emisiju samazināšanas tempi, nekā bija plānots 2011. gadā," skaidro I. Prūse.

Lai sasniegtu šo mērķi, noteikta arī tā sauktā ceļa karte – ir mērķi 2020. gadam, pašlaik ir apstiprināti mērķi 2030. gadam, pēc tam būs jāapstiprina arī 2040. gadam. Uz Latviju attiecas visas tās pašas SEG samazināšanas prasības, kas arī uz pārējām ES valstīm.

"Pasaulē – jebkurā valstī, ne tikai Latvijā – saskaņā ar starptautisko metodoloģiju katru gadu tiek aprēķinātas valsts radītās emisijas. Latvijā katru gadu mēs radām tuvu pie 12 miljoniem tonnu emisiju – uz vienu cilvēku tās ir aptuveni sešas tonnas emisiju gadā. Emisijas mēs neredzam, bet tad, kad tās, tā sakot, saspiežam kopā, tēlaini runājot, tas ir tikpat, cik sešas tonnas kartupeļu," pašreizējo situāciju ieskicē I. Prūse un turpina: "Taču 12 miljoni ir tikai Latvijā saražotās emisijas! Ja pieskaitām to produktu emisijas, ko nopērkam importā, plus klāt vēl nāk ražošanas un transportēšanas emisijas, šis rādītājs kļūst vismaz divreiz lielāks. Ja raugāmies atsevišķi, sešas tonnas uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Bet, ja pieskaitām importēto preču emisijas, būtībā mūsu valsts vide ir tikpat netīra kā pārējo valstu vide, ja ne vēl netīrāka, jo mums ir diezgan neefektīvs transports un kopumā samērā neefektīvs arī dzīvojamais fonds."

Taujāta, kādas ir mūsu iespējas, ierobežojot klimata pārmaiņas, veicināt tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājību, I. Prūse norāda, ka visu emisiju pamatā ir mājsaimniecības: "Te nav runa tikai par apkuri, bet arī par visu preču un pakalpojumu patēriņu. Mēs ar saviem lēmumiem izraisām produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Ja mēs, piemēram, neprasītu jaunu telefonu vai kleitu katru pusgadu, ja nepirktu vairāk pārtikas, nekā to varam patērēt, arī ražotāji citādi raudzītos uz savu produktu ražošanu. Patērētājam ir ļoti liela loma jebkura veida emisiju rašanās procesā, ne tikai to emisiju, kas saistītas ar mājokļa apkuri, bet arī saistībā ar transporta, lauksaimniecības, rūpniecības emisijām. Tieši patērētāja lēmums nosaka, vai produkts tiek ražots un kā tas tiek ražots. Pasaulē pašlaik ir ļoti daudz ražotāju, kas paši mērķtiecīgi ievieš klimata pasākumus, jo saprot, ka citādi nevar. Un patērētājs ar savu lēmumu var dot priekšroku tieši šādam ražotājam. Latvijā gan, manuprāt, tas vēl nav sevišķi populāri, jo primāri ņemam vērā mazākas izmaksas un pēc iespējas lielāku komfortu, ne vienmēr piedomājot, vai tiešām mums vajag visas tās preces, ko pērkam."

Arī nozaru līmenī varam veicināt uzņēmēju rīcību klimatam draudzīgā virzienā, tomēr, kā uzsver I. Prūse, būtu samērā naivi un nekorekti uzskatīt, ka klimata pārmaiņas ir ražotāju un uzņēmēju izraisītas, līdz ar to viņu atbildība ir tās novērst. "Klimata pārmaiņu novēršana ir visu mūsu kopējais uzdevums un kopējā atbildība," saka I. Prūse.

OMA radītais izaicinājums

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam teikts: "Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā."

Savukārt Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam paredz nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās intereses, kā arī veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei. Arī pašreizējās valdības deklarācijā 2016. gadā definēts mērķis izstrādāt tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku, kā arī sasniegt Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus enerģētikas, lauksaimniecības, transporta un rūpniecības nozaru dalījumā).

VARAM katru gadu sagatavo ziņojumu par to, kāds ir progress klimata mērķu izpildē. I. Prūse stāsta: "Mums ir noteikti mērķi – Latvijai periodam līdz 2020. gadam, un ir zināmi mērķi arī periodam līdz 2030. gadam. Tie ir vairāku veidu mērķi. Pirmkārt, klimata politika nosaka mērķus emisiju samazināšanai, otrkārt, mērķus oglekļa dioksīda piesaistei. Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, ir divas iespējas – nelaist emisijas ārā un savākt atpakaļ ārā izlaistās. To vislabāk var paveikt ar augiem – zāli, puķēm, kokiem –, jo jebkurš zaļais augs augot fotosintēzes procesā absorbē oglekļa dioksīdu un ultravioletā starojuma ietekmē izdala skābekli. Tādā veidā augi palīdz atbrīvot atmosfēru no galvenās siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīda. Jo vairāk mums ir koku, jo vairāk Latvijā ir augošu mežu, jo vairāk varam absorbēt oglekļa dioksīdu."

Oglekļa mazietilpīga attīstība ir būtisks izaicinājums un arī vislabākā iespēja ilgtspējīgai valsts attīstībai un klimata pārmaiņu ierobežošanai, uzskata Klimata pārmaiņu departamenta vadītāja I. Prūse.

Oglekļa mazietilpīga attīstība (no angļu val. – low carbon development) jeb OMA nozīmē pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – tādu ekonomiku, kas rada minimālas siltumnīcefekta gāzu (SEG), sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas, kā arī saglabā un vairo oglekļa dioksīda piesaisti. Pārdomāti īstenotai OMA var būt pozitīva ietekme ne vien uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo sfēru.

"Periodā līdz 2020. gadam emisiju samazināšanas jomā mērķus izpildīsim," prognozē I. Prūse. Taču saistībā ar oglekļa dioksīda piesaisti pašreizējās prognozes liecina, ka mērķus neizpildīsim. "Ir starptautiska metodika, ar kuru katru gadu rēķinām, cik Latvijā tiek radīts emisiju un cik piesaistīts oglekļa dioksīds. Latvijā ir izveidots institūciju tīkls, kas strādā ar šiem aprēķiniem. Tos auditē EK, pēc tam auditē arī starptautiskie auditori. Tā ir stingra uzskaites sistēma – maksimāli precīzi mēģinām uzskaitīt katru tonnu. Pašlaik mēs šos mērķus neizpildām. Šogad mūsu lielākais uzdevums ir vienoties starp ministrijām par papildu pasākumiem, kas Latvijā īstenojami, lai nodrošinātu no 2021. līdz 2030. gadam noteikto mērķu izpildi," atzīst I. Prūse.

Samazināt SEG vai attīstīt OMA

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) veidi

• Oglekļa dioksīds (CO2) – rodas visos degšanas procesos (galvenokārt enerģētikā un transportā).
• Metāns (CH4) – rodas pārsvarā dažādos organisko vielu pārvērtības procesos, t. sk. fermentācijā (galvenokārt lauksaimniecībā).
• Slāpekļa (I) oksīds (N2O) – rodas pārsvarā degšanas procesos, slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā, organisko augšņu izmantošanā (galvenokārt lauksaimniecībā).
• Slāpekļa trifluorīds (NF3) – pārsvarā izmanto elektronikas nozarē LCD displejos, siltuma pārneses šķidrumos.
• Fluorogļūdeņraži (HFCs), perfluorogļūdeņraži (PFCs) un sēra heksafluorīds (SF6 ) jeb F gāzes – izmanto dažādās rūpnieciskās iekārtās, piemēram, aukstumiekārtās (ledusskapji, kondicionētāji, siltumsūkņi u. tml.).

Ieguvumi no OMA īstenošanas

• Stimuls ekonomikas izaugsmei, pateicoties zaļo tehnoloģiju attīstīšanai un jaunu t. s. zaļo darbavietu veidošanai.
• Iespēja resursu patēriņa efektivitātes uzlabošanai un patērēto daudzumu samazināšanai (t. sk. enerģija, izejmateriāli, zeme un ūdens).
• Palīgs enerģētiskās neatkarības palielināšanai, samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa.
• Ieguvumi veselībai, pateicoties pozitīvajai ietekmei uz gaisa piesārņojuma samazināšanu, kā arī ieguldījums klimata pārmaiņu ierobežošanā, lai iespējami ātrāk minimizētu klimata pārmaiņu radīto zaudējumu izmaksas.
• Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) nozīmē nacionālās ekonomikas izaugsmi un attīstību, nepalielinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām visizplatītākā ir oglekļa dioksīds.

  ---

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.