Interneta vietnē Covid19.gov.lv apkopotie dati rāda, ka aizejošajā gadā šī slimība ir paņēmusi vairāk nekā 3800 cilvēku dzīvību, un, protams, tas ir milzīgs zaudējums gan šo cilvēku draugiem un tuviniekiem, gan arī visai Latvijai.
Turklāt var labi saprast, ka daļai sabiedrības ir attīstījušās milzīgas bailes no Covid-19 kā no galvenā apdraudējuma, tomēr šādām bailēm nevar ļaut noteikt visas valsts dzīvi un, piemēram, liegt visiem skolēniem klātienes mācības tikai tāpēc, ka nedaudz kāpis saslimušo skaits un kāds sociālajos tīklos pieprasījis no valdības tūlītēju rīcību. Būtu racionālāk, ja mūsu valdība Jaunajā gadā atturētos no izglītības jomas, tirdzniecības un pakalpojumu nozaru mocīšanas ar mainīgām, sīkumainām prasībām un tā vietā koncentrētos uz vispārējām vadlīnijām valsts dzīvei pandēmijas apstākļos.
Vienlaikus visas sabiedrības dienaskārtību nav nekādu tiesību diktēt arī tai iedzīvotāju daļai, kura kultivē nevakcinēšanos un pārspīlē ierobežojumu ietekmi. Paraugoties ar vērojošu skatu no malas uz situāciju dažādās citās Eiropas valstīs šā gada otrajā pusē, jāteic, ka daudz no tā, kas bija pieejams pirms pandēmijas, ir pieejams arī šogad. Tiesa gan, bieži tiek prasīts Covid-19 digitālais sertifikāts, bet pat pašiem radikālākajiem vakcinācijas pretiniekiem jāatzīst, ka vienīgais, kas aizšķērso ceļu uz šī sertifikāta saņemšanu, ir pašu lēmums nevakcinēties, jo Latvijā ar vakcīnu pieejamību patlaban nav problēmu.
Jaunajā gadā gan pie varas esošajiem politiķiem, gan politiskajiem opozicionāriem, kuri iecienījuši popularitātes punktu vākšanu uz Covid-19 krīzes rēķina, derētu arī atcerēties, ka mūsu valstī milzīga problēma ir iedzīvotāju pieticīgā labklājība. Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka pērn Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 23,4% jeb 439 tūkstoši iedzīvotāju, kuru vidū ir arī strādājoši cilvēki, savukārt nabadzības riska slieksnis bija 472 eiro mēnesī vienai personai mājsaimniecībā. Šoruden līdz ar energoresursu cenu lēcienu un inflācijas kāpumu nabadzības risks, visticamāk, ir saasinājies.
Tā ir patiešām nopietna problēma, un politiķiem – gan tiem, kuri jau vada valsti, gan tiem, kuri raujas pie varas, – 2022. gadā būtu jāpiedāvā pragmatiski plāni mūsu nācijas labklājības paaugstināšanai.