Aizbraukšana turpināsies?

To ņemot vērā, saprotams, kādēļ Rail Baltica projekta pārstāvju prezentētais vilcienu kursēšanas grafiks izpelnījās ironisku attieksmi. Patiešām, vēl ir pāragri runāt par vilcienu sarakstu, jo nav zināms, cik ātrā vai lēnā tempā ritēs Rail Baltica dzelzceļa uzbūvēšana. Arī šim projektam ir tas pats izaicinājums – atrast strādājošos!

Laiku pa laikam pavīd pieļāvums, ka mūsu valstī atgriezīsies uz ārzemēm dzīvot un strādāt aizbraukušie cilvēki un aizpildīs brīvās vakances ne tikai būvniecībā, bet arī citās jomās. Taču aptaujas un ārvalstīs dzīvojošo cilvēku viedokļi liecina, ka lēmumu atgriezties vai neatgriezties Latvijā ietekmē virkne finansiālu, profesionālu un psiholoģisku faktoru. Ir naivi domāt, ka pietiks kādai iestādei vai uzņēmumam sarīkot sentimentālu kampaņu par to, cik ļoti Latvijai ir vajadzīgi no mūsu valsts aizbraukušie cilvēki, lai visi ārzemēs dzīvojošie tautieši pamestu labi atalgotu darbu, izrautu bērnus no skolas un ierastās vides, atstātu labiekārtotu mājokli un ar pirmo pieejamo lidmašīnu dotos uz dzimto zemi. Vismaz pagaidām ir gan veiksmīgas atgriešanās piemēri, gan "Latvijā negribu atgriezties un neatgriezīšos" stāsti, un tas ir cilvēciski saprotams.

Tajā pašā laikā dažādu nozaru uzņēmēji ir norādījuši, ka politiķiem jāpieņem tādi lēmumi, lai Latvijas darba tirgus brīvās nišas aizpildītu viesstrādnieki no Baltkrievijas un Ukrainas, turpretī vairāki ietekmīgi politiķi pret to ir iebilduši, uzsverot, ka trūkstošie darbinieki jāmeklē tepat – mūsu valstī.

Taču visnopietnāko brīdinājumu nesen pauda būvniecības nozares uzņēmējs Māris Saukāns: "Valsts mērogā jādomā ne jau par viesstrādniekiem, bet par to, kā radīt Latvijas iedzīvotājiem tādus apstākļus, lai viņi ar savu darbu varētu nodrošināt sev turību tepat, mūsu valstī, pretējā gadījumā iedzīvotāju aizbraukšana no Latvijas turpināsies." Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā nav redzēti somu, zviedru vai norvēģu viesstrādnieki. Un nav jau brīnums – Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā The World Happiness Report Somija atzīta par laimīgāko valsti no visām ziņojumā ietvertajām 156 valstīm, Norvēģija ierindojas trešajā, bet Zviedrija – septītajā vietā. Valstis, uz kurām aizbraukuši daudzi cilvēki no mūsu valsts, – Lielbritānija un Īrija – atrodas attiecīgi 15. un 16. vietā. Latvija ir iekļuvusi 53. vietā.