Jāatgādina, ka mūsu valstī pastāv vairākas PVN likmes – 21%, 12% un 5%, kā arī 0%. Detalizētu informāciju par PVN var atrast Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē. Tur lasāms, ka 12% PVN likme tiek piemērota, piemēram, izmitināšanai tūristu mītnēs, bet 5% likme, piemēram, grāmatām.
Ņemot to vērā, centieni panākt samazinātu PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem nav nekas ārkārtējs. Nevar arī noliegt, ka restorānu un kafejnīcu bizness Covid-19 pandēmijas gados cietis ļoti pamatīgi. It īpaši smagi ir klājies tiem šīs jomas pārstāvjiem, kuri epidemioloģisko ierobežojumu laikā objektīvu iemeslu dēļ nevarēja vai subjektīvu faktoru dēļ neprata pārorientēties uz maltīšu piegādi klientiem viņu mājokļos un distancēšanās vietās. Turklāt atšķirībā no Dienvideiropas Latvijā ēdināšanas nozarē ir raksturīgi tas, ka tajā strādā jaunieši, kuri gatavi bieži mainīt gan nodarbošanos, gan dzīvesvietu. No tā izriet, ka mūsu valstī pēc Covid-19 krīzes ēdināšanas uzņēmumiem savas komandas jākomplektē gandrīz no jauna, jo bijušie darbinieki ir atraduši citu nišu.
Samazinātās PVN likmes noteikšana ēdināšanā būtu Saeimas un valdības pausts apliecinājums tam, ka viesmīlības nozare tiek atzīta par svarīgu Latvijas ekonomikas daļu un ka šīs nozares attīstība politiķiem patiešām rūp.
Tomēr nevajadzētu pārspīlēt ar apgalvojumiem, ka PVN likmes samazināšana kā uz burvja mājienu piepildīs pustukšās kafejnīcas un restorānus ar apmeklētājiem. Pirmkārt, ir maz ticams, ka samazināta PVN likme nodrošinās tik ievērojamu cenu kritumu, lai cilvēki, kuri patlaban izvairās no restorānu un kafejnīcu apmeklēšanas, jo viņiem cenas šķiet pārāk augstas, kļūtu par pastāvīgiem to apmeklētājiem. Otrkārt, restorānu un kafejnīcu apmeklētāju vidū ir daudz tūristu, un viņiem cena ir tikai viens no būtiskiem izvēles faktoriem – ja kādā restorānā būs negaršīgi ēdieni, augstprātīgs personāls, novecojis iekārtojums un kopumā nepievilcīga gaisotne, tūristu šajā restorānā nebūs daudz arī tad, ja tiks ieviesta samazināta PVN likme.
Lai sadzītu pandēmijas radītās brūces ekonomikā, un it īpaši pakalpojumu nozarēs, kuru vidū ir arī ēdināšana, svarīga ir gan atbalstoša valsts attieksme, gan arī pašu nozaru prasme nodrošināt šolaiku prasībām atbilstošu piedāvājumu.