Un tik un tā, gluži kā jebkuru darbu mācoties, jādara, kamēr sanāk. Citas receptes nav. Jābalso, pirms tam ļoti rūpīgi pārdomājot savu izvēli, izsverot visus "par" un "pret", taču pēc tam jāseko līdzi paša atbalstīto darbībai – vai tas, ko dara, atbilst tam, par ko "parakstījušies", un, ja ne, jākritizē ne mazāk sparīgi kā politiski netīkamie. Jākritizē nevis lai grautu reputāciju, politisko nākotni vai vēl kaut ko, kā kritiku saņēmušie tādos brīžos žēlojas, bet gan lai audzinātu. Kā saka – ar burkānu un pātagu. Slavējot par labiem darbiem, kritizējot par ne tik labiem vai pilnīgi aplamiem.
Laimīgā kārtā dzīvojam laikmetā, kad, pateicoties internetam, kritiku paust varam ļoti publiski. Iepriekš vēlētājiem tikai reizi četros gados bija teikšana – kad balsoja –, bet tagad arī ikdienā, novērtējot politiķu darīto vai nedarīto.
Labi, kritizēt paspēsim. Pirms tam ir mūsu balsojums – ar to vispār sākas mūsu morālās tiesības teikt, ka stūre tiek griezta ne tajā virzienā, kurā esam uzticējuši. Tāpēc vispirms mums pašiem ir jāsaprot, kurp gribam, lai ved, tad jāskatās, kuri ir tie, kas stūrētāju lomai vislabāk piemēroti. Kas nesatrakosies pusceļā, ka kaut kas nav labi, un neskries tuvējā krodziņā alu dzert, bet gan aizvedīs līdz galamērķim. Kas izvēlēsies gludāko, tuvāko, ātrāko un visādi citādi pareizāko ceļu. Kas neraustīs stūri un strauji nebremzēs, bet būs apdomīgs, prātīgs un atbildīgs.
Un tas atkal nozīmē, ka mūsu katra politiskajai izvēlei ir jābūt ļoti pārdomātai. Jāvērtē ne tikai tas, cik jauki konkrētais līderis televīzijas debatēs kādu citu ir iebāzis maisā, bet arī tas, cik efektīvs varētu būt viņa darbs, pie varas esot. Nākotnē ieskatīties nevaram, taču ir iespējams vērtēt kandidātu paveikto viņu iepriekšējā profesionālajā darbībā (arī to, vai savus iesāktos darbus godam pabeiguši) un varam arī vērtēt, cik daudz mums šķietami simpātiskākajā sarakstā ir reālu darītāju un cik – tādu, kas kalpos vien par balsošanas mašīnām.
Teiksiet, ka pēdējā brīdī jau par vēlu vērtēt? Nē! To varam līdz pat mirklim, kad speciālajā urnā iemetam aploksni ar vēlēšanu biļetenu. Varam lasīt un vērtēt, kas pieejams par katru, varam uzklausīt radu, draugu, paziņu viedokļus, kāpēc kāds labāks par citu. Galvenais, lai izvēles pamatā būtu argumenti, ne vien emocijas.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
TrollisJT