Bez investīcijām tieslietu jomā nevarēs

Gan uzņēmēji, gan ministri, gan juristi mēdz uzsvērt, ka Latvijas ekonomisko attīstību apgrūtina nesakārtotība tieslietu jomā. Kā, jūsuprāt, situāciju uzlabot?

Manuprāt, apgalvojums, ka tiesību normu piemērošana nenotiek tā, kā būtu vēlams, ir pamatots. Te jāņem vērā, ka ar normu piemērošanu nodarbojas valsts aparāts un tiesa. Diskusija par tiesas efektivitāti Latvijā ir ļoti sena. Mēs neesam tikuši tik tālu, lai teiktu, ka tiesu attīstībā iegūts vēlamais virziens un ka ir paļāvība – mēs beidzot ejam pareizajā virzienā. Visu laiku notiek mētāšanās pa labi un pa kreisi. Nevar sagaidīt lieliskus rezultātus, ja resursi netiek veltīti tam, lai tieslietu jomu sakārtotu.

Tieši kādi resursi netiek veltīti?

Nauda! Protams, te jāņem vērā, ka Latvija nesen pārdzīvojusi ekonomiskās krīzes laiku un pēckrīzes gadus. Krīzes ietekmē tieslietu sektorā notika algu samazināšana. Patlaban gan vērojama pozitīva tendence, sistēma tiek pārskatīta, bet ar to ir par maz. Patīk tas vai nepatīk, bet attīstība sākas ar pietiekamu budžetu. Tieslietu sistēma un viss, kas saistās ar drošību, ir tieši tāda pati infrastruktūra kā autoceļi, piemēram. Latvijā katru dienu runā par to, cik daudz naudas jāatvēl autoceļiem, bet tāda apziņa, ka atrast finansējumu tieslietu sistēmai ir tikpat svarīgi kā atrast naudu autoceļiem, mūsu valstī vēl nav radusies.

Naudas trūkums visnegatīvāk ietekmē darbinieku profesionalitāti, tiesu darba kvalitāti vai citu tieslietu jomas aspektu?

Visu tieslietu sistēmu kopumā. Latvijas sabiedrībā bieži vērojama tendence, ka sarunas par naudas ieguldījumiem kādā jomā – izglītībā, kultūrā, veselības aprūpē, tieslietās –  tiek reducētas uz sarunām tikai par algām, bet šāds redzējums liecina par primitivizētu izpratni. Alga saistīta ar to, cik apmierināts ar savu darbu būs cilvēks, cik augstā līmenī spēs sevi nodrošināt, bet, runājot par naudas ieguldījumiem kādā jomā, ir jādomā plašāk, ne tikai par algām. Teiksim, ne mazāk svarīgi par algām mūsdienās ir pietiekami ieguldījumi informācijas tehnoloģiju sistēmā.
 
Tātad tieslietu ministram jāizcīna lielāks valsts budžeta procents tieslietu sistēmas finansēšanai?

Jā, krietni lielāks procents. Ir jāanalizē situācija, jāskatās, ko izdodas paveikt, ko ne, un, ja daudzas būtiskas lietas nav izdevušās gan sabiedrības ieskatā, gan nozares profesionāļu ieskatā, tad pie vadības un pie varas esošajiem ir laiks pakāpties malā un atbrīvot vietu tiem, kuri pie varas vēl nav bijuši. Ja arī nākamajiem nekas neizdodas, tad jānāk atkal citiem. Ja nav nozarei un kopumā sabiedrībai nepieciešamā rezultāta, tad obligāti jābūt augstākā līmeņa vadības rotācijai, jābūt pie varas esošo personu nomaiņai. Tomēr es gribu uzsvērt, ka situācija tieslietu jomā atkarīga ne tikai no tieslietu ministra prasmes izglītot pārējos ministrus par situāciju šajā jomā, bet arī no citiem lēmējiem par budžetu. Respektīvi, arī Saeimas deputātiem, kuri lemj par budžetu, jāsaprot, ka tieslietu sistēma valstij nav mazsvarīgāka par autoceļu kvalitāti.

Protams, valsts sistēmu īpatnība ir tāda, ka ieguldījumi tajās nedod rezultātu tik ātri kā ieguldījumi privātajā sektorā. Tomēr jāsaprot, ka tieslietu sektoram atvēlētie finanšu līdzekļi joprojām ir stipri par mazu. Tas noved pie tā, ka sabiedrība izjūt vilšanos par to, kā tieslietu sektors strādā, tas rada negatīvu tendenci valsts mērogā un budžeta līdzekļus neļauj efektīvi piesaistīt. Manuprāt, ja tieslietu sektorā būs vērā ņemami uzlabojumi, tad vieglāk būs risināt arī citu nozaru jautājumus. 

Valsts budžetā ir tik naudas, cik ir, un maz ticams, ka pēc gada būs ievērojami vairāk naudas.

Tad arī rezultāta nebūs.

Tas, cik daudz naudas, ko dalīt, ir valsts budžetā, saistīts ar nodokļiem. Pastāv viedoklis, ka tiesas par nodokļu noziegumiem piespriež pārāk niecīgus sodus. Piekrītat?

Šo situāciju es varu vērtēt vienkārši kā Latvijas pilsonis. Skaidrs, ka tiesas spriedumi nodokļu noziegumos ir vērtējami kā piemērs, kā ziņa citiem personāžiem, kuri nodokļu maksāšanā nav disciplinēti. Tomēr jāvērtē arī tas, vai lielu, saimnieciski svarīgu uzņēmumu būtu pamatoti iznīcināt tikai tāpēc, lai iegūtu biedējošu piemēru visai sabiedrībai. Iespējams, kāds piemērs tam, ka nodokļu nemaksāšana ir sodāma un tiek sodīta, Latvijā gan ir vajadzīgs. Tomēr agresīvi vērsties pret jebkuru ar nodokļu nomaksas pārkāpumiem saistītu gadījumu, nevērtējot cēloņus, arī nebūtu jēgpilni.

Jāvēršas pret tiešām negodīgajiem nodokļu nemaksātājiem, kuri apzināti plānojuši nodokļu nemaksāšanu?

Jā, tieši tā, un vēlreiz gribu uzsvērt, kāds piemērs, kas visai sabiedrībai un visu mērogu uzņēmējiem atgādinātu, ka nodokļi ir jāmaksā, gan Latvijas sabiedrībai ir vajadzīgs. Tomēr šim piemēram jābūt tiešām negodīga nodokļu nemaksātāja sodīšanai.

Kā vērtējat tiesu spriedumu kvalitāti?

Tiesas ir dažādas, un lietas arī ir dažādas. Lielākā problēma ir tā, ka pietrūkst prognozējamības un paļāvības tieši uz ilgtermiņa virzību. Jautājums nav par to, vai konkrētais tiesas spriedums ir labs vai slikts, bet drīzāk par to, kāda ir vispārējā virzība. Ir iespējama brīvāka pieeja pēc likuma gara, un ir iespējama konservatīvāka pieeja pēc likuma burta, uzskatot, ja reiz likumā tā uzrakstīts, tad neko nevar darīt, līdz Saeima nemainīs to, kas likumā rakstīts. Svarīgi ir, lai būtu skaidrs, kāda pieeja tiesā tiek izvēlēta, lai varētu prognozēt, pa kuru no ceļiem virzība notiks. Latvijas lielākā problēma ir tā, ka tiesu spriedumi ir ārkārtīgi daudzveidīgi.

Katrs tiesnesis rīkojas pēc saviem ieskatiem?

Jā, pietrūkst kopīgas vienveidīguma nodrošināšanas.

Advokāts Ivo Klotiņš Dienai pauda viedokli, ka pārstāvēt klientus tiesā vajadzētu atļaut tikai zvērinātiem advokātiem, nevis vienkārši juristiem. Piekrītat?

Uz šo jautājumu jālūkojas, definējot mērķi – ko mēs gribam panākt ar to, ka tiesā puses varēs pārstāvēt tikai zvērināti advokāti. Globālā mēroga mērķis, protams, ir, lai taisnīgums tiktu sasniegts tādā veidā, kā demokrātiskā un tiesiskā valstī pienākas. Ikdienas līmenī mērķis ir, lai tiesās darbotos profesionāli juristi, kuri ļoti labi pārzina tiesvedības procesu, kuriem ir pieredze tiesās un kuri tādā veidā var labāk palīdzēt tiesai, kā arī var labāk palīdzēt savam klientam tiesiskā ceļā atrisināt to strīdu, kas izveidojies. Ņemot vērā šo mērķi, ļoti svarīgi ir, lai klientu tiesā pārstāvētu zvērināts advokāts. Te jāatceras, ka advokāts, protams, pārstāv savu klientu, bet advokāts vienlaikus ir arī palīgs tiesai. Man ir pieredze saimniecisko jautājumu juridiskajos risinājumos, un es no savas pieredzes varu teikt, ir ļoti svarīgi, lai klientu pārstāvētu zvērināts advokāts. Tāpēc es ideju, ka tiesā klientu var pārstāvēt tikai zvērināts advokāts, vērtēju ļoti pozitīvi. Te gan arī jāuzdod jautājums – vai tiesas procesi, kuros piedalās zvērināti advokāti, ir ātrāki un efektīvāki par tiem procesiem, kuros advokāti nepiedalās? Ja tie ir efektīvāki, tad vērts ieviest obligātu nosacījumu, ka tiesā klientus var pārstāvēt tikai zvērināti advokāti. Ja nē, tad pašiem advokātiem sadarbībā ar visu tieslietu sektoru jāiegulda liels darbs savas kvalifikācijas celšanā un pilnveidē. Es arī uzskatu, ka advokātu pienākums būtu ar savu piemēru parādīt, kāpēc ir svarīgi panākt, lai tiesvedības procesos klientus pārstāvētu tieši advokāti. Uz mani pašu šī nepieciešamība rādīt pozitīvu piemēru attiecas tikpat daudz cik uz citiem advokātiem. 

Jums pašam ir nozīme, vai tiesā jāsacenšas ar zvērinātu advokātu vai vienkārši juristu?

Ziniet, viss atkarīgs no pretējo pusi pārstāvošās personas profesionālās kvalifikācijas. Ja jurists nav zvērināts advokāts, bet ir augstas raudzes profesionālis, tad nav būtiskas atšķirības. Ja tiesā savu klientu pārstāv cilvēks, kuram kvalifikācijas, lai ietu tiesas zālē, pietrūkst, tad tā ir cita situācija. Jāņem vērā, ka advokatūrā tomēr jāiziet noteikts kvalifikācijas process, tāpat advokātiem ir noteikts uzraudzības process. Var būt izņēmumi – ļoti profesionāli juristi, kuri nav zvērināti advokāti –, bet kopumā atšķirība starp zvērinātu advokātu un vienkārši juristu tiesvedības procesā ir tāda pati kā starp konsultāciju pie psihoterapeita un sarunu ar tādu draugu, kas labi prot uzklausīt. Ja vajadzīga profesionāla palīdzība, tad ir svarīgi, ka to sniedz kvalificēts cilvēks, kura kvalifikācija ir pārbaudīta un noteiktā kārtībā apstiprināta.

Jebkurā gadījumā, ja tiesas zālē jāsastopas ar profesionālu cilvēku, tas ir pluss, pat ja šis profesionālais cilvēks ir mans oponents. 

Kur redzat komercmediācijas vietu un lomu? Tieslietu ministrija nopietni popularizē mediāciju, bet galvenokārt ģimenes strīdu risināšanā.

Manuprāt, ģimenes strīdu risināšanā mediācijai ir būtiska loma, un nenoliedzami ģimenes strīdi var būt saistīti ar saimnieciskiem jautājumiem, jo parasti mantiska rakstura konflikti ir neatņemama ģimenes strīdu daļa. Savukārt komercmediācijai uzņēmēju konfliktu risināšanā es neredzu perspektīvu, jo parasti uzņēmumu vadības pārstāvji ir ļoti prasmīgi sarunu risinātāji. Ja ir biznesa vides pārstāvju strīds, kas nonāk līdz juristam, tātad ir izsmeltas visas pašu uzņēmēju sarunu iespējas un paši uzņēmēji komercmediāciju, pat nenosaucot šādā vārdā, jau ir veikuši.  Manuprāt, tieši komercmediācija patlaban ir vienkārši modes lieta, taču kopumā mediācija ir visnotaļ noderīga. Te, protams, atkal ir jautājums par profesionalitāti, par to, ka mediatoram jābūt profesionālim, par to, cik pamatīgas zināšanas psiholoģijā un juridiskajos jautājumos mediatoram ir vajadzīgas.

Runājot par profesionalitāti, juridiskās izglītības kvalitātes līmenis Latvijā ir pietiekami augsts? No jūsu nozares pārstāvjiem dzirdēts, ka juridiskā izglītība pārvērsta par biznesu –  juristus gatavo daudzas izglītības iestādes, bet mācību kvalitāte ir zema.

Nevar nepiekrist, ka patlaban Latvijā tādu cilvēku, kuriem diplomā ierakstīts "jurists", ir daudz. Tomēr tirgus dod savu vērtējumu, un ir tikai neliels skaits augstskolu, kuru izglītība pierāda sevi kā ļoti laba. Es noteikti gribu minēt Latvijas Universitāti kā pirmo, bet nevēlos noniecināt nevienu citu labu augstskolu. Pēdējā laikā gan vērojama tendence, ka jauni, talantīgi juristi, kas ieguvuši izglītību Latvijā, dodas papildināt zināšanas ārvalstīs. Tiem jaunajiem juristiem, kuri meklē darbu tādos juristu birojos, kas strādā ar lielām starptautiskām organizācijām, parasti ir ne tikai Latvijā, bet arī kādā citā Eiropas valstī iegūta izglītība. Ārvalstīs papildināta izglītība šajā juristu darba tirgus segmentā tiek uztverta kā norma.

Jaunie juristi papildina izglītību ārvalstīs un atgriežas Latvijā?

Jā, šādu jauno juristu skaits ir ļoti liels. Juristu profesija ir cieši saistīta ar izcelsmes valsti, kurā sākotnēji iegūta izglītība, un ar izcelsmes valsts tiesību sistēmu. Protams, dažās Eiropas valstīs ir līdzīgas tiesību sistēmas, bet niansēs katras valsts tiesību sistēma tomēr ir unikāla, tāpēc jurists vienmēr vislabāk pārzinās tieši savas izcelsmes valsts tiesību sistēmu. Jurisprudence ir nozare, kurā migrācija reāli nav iespējama dažādu valstu atšķirīgo kvalifikācijas prasību dēļ, turklāt juristu migrācija nav izplatīta arī tāpēc, ka cilvēks, jau izvēloties jurista profesiju, savu karjeru parasti saista ar valsti, kurā dzimis, audzis un ieguvis sākotnējo izglītību.

Vai Latvijas uzņēmējiem un klasisko Rietumeiropas valstu uzņēmējiem atšķiras izpratne par likumu interpretēšanu? Jurists un nodokļu eksperts Jānis Taukačs Dienai teica – Rietumeiropas uzņēmēji pret likumiem izturas ar lielāku cieņu nekā Latvijas uzņēmēji.

Tam es varu piekrist, bet ir arī objektīvi iemesli – gan vēsturiskie, gan ekonomiskie. Iemesli ir saistīti arī ar to, ka mūsu valsts nepietiekami veic investīcijas tieslietu sektorā. Protams, arī advokāti ir tieslietu sistēmas daļa un arī advokātiem jārūpējas par kvalifikācijas paaugstināšanu un to, kādu ieguldījumu advokāti tieslietu sistēmai dod. Tas attiecas uz nepieciešamību ieguldīt savas zināšanas un arī gatavību, uzņemoties darbu bez atlīdzības gadījumos, kad cilvēku materiālais stāvoklis neatļauj algot advokātu.