Lielākas rindas darba biržā gada izskaņā Latvijā ir tradicionālas saistībā ar sezonālām svārstībām, kad samazinās pieprasījums pēc darbarokām būvniecībā, lauksaimniecībā, mazumtirdzniecībā un citās siltākos laikapstākļos lielāku aktivitāti piedzīvojošās nozarēs. Taču bezdarbnieku rindas papildinājušie pavasarī sāks atgriezties darbavietās, turklāt minētās nozares, visticamāk, prasīs jaunas darbarokas saistībā ar ES fondu apguvi.
Runājot par situāciju darba tirgū, vērts paturēt prātā, ka, piemēram, pagājušajā gadā bezdarba līmenis samazinājās, neraugoties uz vairāk nekā piektdaļu vērto kritumu būvniecības nozarē. Piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī aizņemto darbvietu skaits būvniecības sektorā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2015. gadā bija sarucis apmēram par 4,5 tūkstošiem līdz nepilniem 56,9 tūkstošiem. Savukārt kopējais aizņemto darbvietu skaits valstī palielinājies par 2,4 tūkstošiem – līdz gandrīz 894,3 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas pierāda, ka bezdarba līmeņa mazināšanās – lai arī pieticīga (gada laikā kritums par 0,3 procentpunktiem) – notiek lielā mērā uz jaunu darbvietu radīšanas, nevis emigrācijas rēķina, kā tas bieži vien tiek traktēts dažādos komentāros. Turklāt, ja runājam par būvniecību, ir ļoti ticams, ka, lai apgūtu Eiropas naudu, šogad nozares pieprasījums pēc strādājošajiem augs ievērojami straujāk par pērn sarukušajiem 4,5 tūkstošiem. Te jāpiebilst, ka celtniecība nebūs vienīgā, jo, augot būvdarbiem, palielināsies pieprasījums gan pēc grants, gan kokmateriāliem, gan metāla konstrukcijām, gan apgaismes spuldzītēm, tas nozīmē lielākus darba apjomus arī tirdzniecībā, ieguves un apstrādes rūpniecības nozarē. Tādējādi jau šā gada rudenī kopējais nodarbinātības līmenis valstī būs ievērojami pieaudzis, savukārt bezdarba rādītājs, visticamāk, tuvosies jaunam zemākajam līmenim kopš pagājušās desmitgades treknajiem gadiem.
aha
trusis nejaukais