Tiesa, nevis par sākotnējo likumprojektu (kas paredzēja vienotu palīdzības paketi Izraēlai, Taivānai un Ukrainai, kā arī līdzekļu piešķiršanu ASV robežas ar Meksiku stiprināšanai), bet jau par četriem atsevišķiem – Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona iesniegtiem – likumprojektiem. Turklāt Ukrainas gadījumā runa jau ir par kredītu 61 miljarda ASV dolāru apmērā (gan ar tiesībām ASV prezidentam vēlāk norakstīt pusi no šīs summas), apkrautu ar dažādiem demokrātiem neizdevīgiem papildu nosacījumiem.
Kā tiek uzskatīts, debates būs karstas, tomēr likumprojekts ar augstu ticamības pakāpi tiks apstiprināts, kā arī salīdzinoši ātri pārvarēs Senātu un nonāks uz ASV prezidenta Džo Baidena galda, kurš jau ir solījis to parakstīt. Tostarp tādēļ, ka gadījumā, ja demokrātu vairākums Senātā mēģinās likumprojektu mainīt, tam būs jāatgriežas Pārstāvju palātā, kur tas atkal iestrēgs uz nenoteikti ilgu laiku. Vai pat vispār nenonāks līdz atkārtotam balsojumam.
Savukārt par to, kāda ir un būs palīdzības Ukrainai atbalstītāju un pretinieku argumentācija, daudz liecina, piemēram, Open to Debate ar ASV Starptautisko attiecību padomes atbalstu rīkotās ekspertu diskusijas, no kurām pēdējās tēma bija – vai ASV Kongresam jāpārtrauc finansēt karu Ukrainā? To laikā finansējuma piešķiršanas pretinieki, tajā skaitā par reālpolitikas guru uzskatītais Čikāgas Universitātes profesors Džons Mīršaimers, pauda viedokli, ka militāra Ukrainas uzvara nav reāla un šā iemesla dēļ jāmeklē diplomātisks risinājums. Tostarp liekot saprast, ka ASV ārpolitikai pastāv svarīgāki virzieni, kas bija mājiens Ķīnas virzienā.
šanas atbalstītāji (šajā gadījumā – atbalstītājas) vienlaikus ar atbalstu demokrātiskajām vērtībām lika uzsvaru uz pragmatiskiem apsvērumiem. To, ka 90% piešķirto līdzekļu paliek ASV un nodrošina amerikāņu darbvietas, un to, ka ar nelieliem izdevumiem (4% no ASV aizsardzības budžeta) ir iespējams radīt gana nopietnas problēmas Krievijai. Kā arī uz to, ka sakāve Ukrainā būs trieciens Rietumu prestižam un globālajai dominēšanai.
Tas neviļus rada aizdomas, ka arī Ukrainas atbalstītāju vidū būtiska loma ir savām pragmatiskām interesēm, kuras atšķirībā no vispārējām vērtībām var piedzīvot arī būtiskas izmaiņas.