Kā teikts rakstā, tādu korporāciju kā Amazon, Apple, Facebook, Google un Twitter izveidošanās ir iemesls sabiedrības satraukumam. Ne tik daudz ekonomisku iemeslu dēļ, cik tāpēc, ka korporācijas īsteno kontroli pār politisko komunikāciju. Citējot – "šie giganti dominē informācijas izplatīšanas sfērā un īsteno masu politisko mobilizāciju, kas rada unikālus draudus labi funkcionējošai demokrātijai".
Tāpat norādīts, ka ar IT korporāciju darbību neapmierināti ir gan liberālie, gan konservatīvie politiķi un aktīvisti. Pirmajiem šķiet, ka cīņa pret dažādām radikālisma un ekstrēmisma izpausmēm vai viltus ziņām ir atklāti nepietiekama. Konservatīvo uzskatu paudēji tikmēr ir pārliecināti, ka IT giganti izmanto kontroli pār informācijas plūsmām, lai ierobežotu konservatīvo un veicinātu liberālu, tostarp radikāli liberālu, uzskatu izplatību un atbalstītu šos uzskatus aizstāvošus politiķus.
Abi formulējumi, jāpiebilst, ir visai pieticīgi, noklusējot, ka ar radikālismu, ekstrēmismu vai viltus ziņām bieži tiek saprasti no ultraliberālā diskursa vienkārši atšķirīgi viedokļi, bet konservatīvo viedokļu apspiešana ir sasniegusi mērogus, kas ar augstu ticamības pakāpi reāli ietekmē daudzu vēlēšanu rezultātus. Tāpat, tā kā publikācija ir veltīta rietumu demokrātijām, nav pieminēts, ka IT korporācijas ietekmē arī ģeopolitiskos procesus vai vismaz ar tiem saistītos sabiedrības noskaņojumus.
Galvenais secinājums, ka IT giganti rada reālus draudus demokrātijai, no tā gan nemainās. Savukārt novērst draudus ieteikts, izstrādājot tādu starpplatformu programmnodrošinājumu (ievedot tirgū jaunu grupu kompāniju), kas ļautu lietotājiem izvēlēties, kā un no kurienes saņemt informāciju. Nekas plašāk nav paskaidrots, un attiecīgi piedāvājuma aprises katrs var iztēloties pats.
Būtiskākais IT korporāciju politiskās ietekmes gadījumā vismaz vēl kādu brīdi gan būs ne tik daudz piedāvātie, pagaidām gana izplūdušie risinājumi, cik potenciālā apdraudējuma definēšana un apzināšana. It īpaši, ja problēmu strauji pieaugošā skaitā atzīst arī autoritatīvi pētnieki, kuriem nav iespējams piedēvēt antipātijas kā minimums pret liberālo diskursu.