Ar šo terminu tiek saprasts plāns Londonas globālās ietekmes palielināšanai pēc Brexit. Plānam jātiek definētam jaunākajā valsts Drošības, aizsardzības un ārpolitikas pārskatā (Security, Defence And Foreign Policy Review), kas solīts ievērojami paplašinātāks un izvērstāks nekā iepriekšējie šādi dokumenti.
Lielas daļas konservatīvo vēlētāju apziņā plāns asociējas ar sava veida Britu impērijas reinkarnāciju, pielāgotu mūsdienu realitātei.
Britu premjers Boriss Džonsons paplašināta pārskata publiskošanu sola vēl kopš 2019. gada jūlija, kad viņš stājās premjera amatā, tomēr dokumenta parādīšanās ir vairākkārt atlikta, galvenokārt nepabeigto sarunu ar Briseli dēļ, un šobrīd tiek gaidīta šā gada janvāra laikā. Vienlaikus, ņemot vērā dramatisko situāciju koronavīrusa pandēmijas frontē, nav izslēgts, ka Globālās Britānijas redzējumu nāksies pagaidīt vēl kādu laiku.
Par šo projektu Džonsons arī ir vairākkārt izteicies vēl kopš 2016. gada, kad kļuva par Lielbritānijas ārlietu ministru, sākotnēji velkot maskētas paralēles starp valsts šodienas situāciju un koloniālo vēsturi XIX gadsimtā.
Tiesa, tagad šīs paralēles ir kļuvušas gandrīz nemanāmas, kas saistīts ar pagājušajā gadā uzliesmojušo koloniālisma nosodījumu.
Par konkrētiem plāna punktiem, protams, varēs runāt pēc pārskata publiskošanas, tomēr ir skaidrs, ka dokuments nebūs unikāls un galvenokārt paredzēs soļus britu interešu virzīšanai visdažādākajos pasaules reģionos – sākot ar britu sadraudzības valstīm, beidzot ar ģeopolitiskajām pretiniecēm. Tāpat Globālā Britānija ir paredzēta Brexit atbalstīju iedvesmošanai un pārliecības nostiprināšanai, ka aiziešana no ES ir bijis pareizs solis.
Jāpiebilst, ka arī bez oficiāla plāna Džonsonu nekas nav traucējis, piemēram, uz šā gada vasarā Lielbritānijā gaidāmo septiņu valstu grupas (G7) samitu uzaicināt Indijas, Austrālijas un Dienvidkorejas līderus, lai runātu par demokrātisko valstu lielā desmitnieka (D10) izveidi, un nekas netraucē šomēnes ar šādu pašu mērķi plānot vizīti Indijā. Abi šie soļi ir liecība par Londonas centieniem palielināt tās globālo ietekmi.
Cits jautājums ir, ka Londonas situācija pēc Brexit nav tāda, kas ļautu ar optimismu raudzīties uz Globālās Britānijas vīziju. Līdz šim britu ietekmi nodrošināja fakts, ka Lielbritānija bija vienlaikus kā ASV tuvākais partneris, tā ES dalībvalsts, tagad tās iespējas Eiropā ir sarukušas, arī attiecības ar ASV nav tās spožākās, bet reāls ir kļuvis Skotijas separātisma rēgs. Kā atzīst The Economist, ja Londona vēlas īstenot projektu Globālā Britānija, tā nevarēs iztikt bet atkārtotas iekļaušanās Eiropā. Pretējā gadījumā tā kļūs tikai par lielu Dāniju (lasiet – labklājīgu valsti bez globālām ambīcijām). Apstrīdēt šo apgalvojumu ir gandrīz neiespējami.