Grūti saprast, vai topošās valdības veidotāji politisko diskusiju un strīdu karstumā vienkārši nav pamanījuši tuvojošos tautsaimniecības katastrofu vai tomēr ciniski tēlo strausus ar galvām smiltīs, jo uzņēmēju un sabiedrības, maigi izsakoties, paustās bažas gan par tālāko inflācijas turbulenci, gan nu jau skaidri saredzamo ekonomikas recesiju šo lēmumu kontekstā vismaz pagaidām virmo tikai pašu uzņēmēju, iedzīvotāju un mediju vidē.
"Tagad šķiet, ka katrs dara, ko un kā grib, nerēķinoties, kā tas ietekmēs kopējo situāciju, iedzīvotāju pirktspēju, uzņēmēju ienākumus, konkurētspēju, nodarbināto skaitu, samaksātos nodokļus," žurnālam Dienas Bizness paudusi Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Vēl precīzāk definēt politiķu un valsts kapitālsabiedrību totāli bezatbildīgo rīcību būtu grūti.
Politiķi un arī abu pieminēto kapitālsabiedrību vadība acīmredzami aizmirsuši vienu galveno faktoru – tautsaimniecībā naudas ir tik, cik to ar savu darbu saģenerē bizness un darba ņēmēji. Tajā pašā laikā ar šādiem lēmumiem būtībā mākslīgi vēl vairāk veicināta inflācijas turbulence, kam klāt vēl pierēķināmas arī kredītu sadārdzināšanas izmaksas jau šodien ļauj prognozēt, ka varam aizmirst par Valsts prezidenta piesaukto "mērķi" vēl vairāk neatpalikt no kaimiņiem, nemaz nerunājot par jebkāda veida ekonomisko attīstību un sabiedrības labklājības līmeņa vismaz sākotnēju nepasliktināšanos.
Protams, ja politiķu un viņiem līdzīgi domājošo personu mērķis ir padarīt vidējo latvieti vēl nabadzīgāku un būtiski paretināt Latvijas uzņēmējdarbības vidi, šāda, maigi sakot, nepārdomāta rīcība ir pilnībā saprotama. Ir gan retorisks jautājums – vai šo absurdo lēmumu pieņēmēji ir apsvēruši, ko darīs brīdī, kad valsts budžetā un valsts kapitālsabiedrību kontos sāks pietrūkt naudas viņu dāsno algu izmaksai? Var gan politiķi, gan valsts kapitālsabiedrības apelēt gan ar it kā loģiskiem, gan arī pseidoargumentiem, lai tikai pamatotu savus valsts nākotnei kaitnieciskos lēmumus, tomēr vērts atcerēties – šāda viendienīšu politika atkal sitīs ne tikai valstij, bet drīz arī viņiem pašiem.