Galvenais šādas situācijas cēlonis acīm redzami ir fakts, ka gan ASV, gan apvienotā Eiropa, kurai ir sava nākotnes vīzija šajā ziņā, apvieno cīņu ar klimata izmaiņām ar vēlmi diktēt savus spēles noteikumus, kas nozīmē arī plānus nodrošināt savu turpmāko ekonomisko labklājību un ģeopolitisko ietekmi uz pārējās pasaules rēķina.
Ja vienkāršoti, tad visu ''neekoloģisko'' eksportu no trešajām valstīm ir paredzēts aplikt ar ievērojamiem nodokļiem, no kuriem izvairīties iespējams, vienīgi iepērkot Rietumu ekoloģiski pareizās tehnoloģijas un iekārtas.
Ir vēl liels skaits citu nianšu, kuras visas uzskatāmi liecina par nodomiem ievērojami sašķiebt spēles laukumu par labu Rietumiem.
Tādiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem kā Ķīna un Krievija, kā arī virknei attīstības valstu ar Indiju priekšgalā tikmēr nav vēlēšanās pieļaut, ka uz to rēķina tiek turpināts globalizācijas bankets.
Vēsturiski vairāk par četrām piektdaļām siltumnīcas efektu radošo izmešu ir sarūpējušas tieši rietumvalstis, kas ir paspējušas izmantot fosilo energoresursu sniegtās priekšrocības, un šā iemesla dēļ izplatīts ir viedoklis, ka zaļā politika ir mēģinājums nepieļaut, lai tādu ceļu noietu arī attīstības ekonomikas.
Tāpat Rietumi nav spējīgi piedāvāt neko vairāk kā tikai vīziju, jo reālu, ekonomiskajā un enerģētiskās efektivitātes ziņā ar fosilajiem resursiem globālā mērogā konkurētspējīgu risinājumu nav, un nav pat zināms, vai tādi vispār parādīsies. Rezultātā ir iespējamas tikai atsevišķas zaļas salas, kas izmaksā astronomiski dārgi, ir ar zemu lietderības koeficientu un kuru pastāvēšana vismaz pārskatāmā nākotnē būs atkarīga no iespējām nepieciešamības gadījumā saņemt fosilo resursu piegādes.
Lai arī korektiem vārdiem un apliecinot gatavību ieviest zaļās tehnoloģijas tik lielā mērā, cik tas ir reāli iespējams un atbilst to interesēm, samita laikā visu iepriekš minēto tad arī atgādināja vadošo nerietumu valstu līderi.
Tas nozīmē, ka vienprātības klimata jautājumā nav un nebūs, kamdēļ šajā ziņā ir iespējami visdažādākie pavērsieni. Lai arī vārdos pastāv liela vienprātība, ka nepieciešams cīnīties par visu labo un pret visu slikto.